Viens no Eiropas Savienības mērķiem ir zinošas, kritiski domājošas, demokrātiskās vērtībās balstītas sabiedrības stiprināšana. Šo mērķi mēs varam sasniegt tikai kopā, daloties savās zināšanās, pieredzē, mācoties vienam no otra, tāpēc ik gadu izglītības iestādes un dažādu jomu eksperti iesaistās akcijā “Atpakaļ uz skolu”. Šogad akcija notiek jau sešpadsmito gadu. Akcijas laikā iepriekšējos gados uz skolām ir devušies vairāk nekā 1000 eksperti, stāstot gan par Eiropas Savienības aktualitātēm dažādās jomās, gan ļaujot izzināt daudzveidīgas profesijas un prasmes, tā iedvesmojot bērnus un jauniešus profesijas izvēlei, ļaujot plašāk iepazīt Latviju, Eiropu un pasauli.
Šogad eksperti dodas uz skolām konkrētu mācību stundu ietvaros, tā ar savas jomas ekspertīzi bagātinot mācību procesu.
Piektdien, 19.aprīlī, Limbažu Valsts ģimnāzijā viesojās Limbažu 1. vidusskolas absolvents, IKT speciālists, AS Mapon direktors Ingus Rūķis. Pateicībā par ieliktajiem zināšanu, intereses un iespēju pamatiem, eksperts atsaucās Eiropas Komisijas akcijai “Atpakaļ uz skolu”. Sociālo zinību ietvaros viņš skolēniem pastāstīja par uzņēmumu kā par samazinātu sabiedrības modeli. I.Rūķis akcentēja, ka atslēgas vārds ir KOMUNIKĀCIJA. Nozīmīgi ir paust, kam tic uzņēmuma vadība, ņemot vērā , ka AS Mapon ir starptautisks uzņēmums ar vairāk nekā 180 darbiniekiem. Uzņēmumā tiek izstrādāti autoparka pārvaldības risinājumi, neatkarīgi no pārstāvētās nozares un autoparka lieluma. Šobrīd apmēram 250 000 mašīnas aprīkotas ar šādām iekārtām, aptverot ļoti plašu ģeogrāfisko pārklājumu. Skolēni uzklausīja uzņēmuma direktora pieredzi, kā radīt motivējošu darba vidi šajā nemierīgajā, nedrošajā laikā. Miera sajūtu darbiniekiem var iedot, informāciju gūstot uzticamos informācijas avotos, veicot ziedojumus, veco ofisu pielāgojot īslaicīgai bēgļu uzņemšanai, mudinot darbiniekus stāties Zemessardzē, brīvprātīgi palīdzot bēgļiem no Ukrainas. Ingus Rūķis raksturoja sabiedrības ilgtspēju: “Nevar tikai ņemt, ir jādod arī atpakaļ!”
Jau skolas laikā sapratis, ka vēlas savu dzīvi saistīt ar informācijas tehnoloģiju jomu. Vidusskolā iegūtās zināšanas ģeogrāfijā, matemātikā, angļu valodā ir supervajadzīgas arī šobrīd. Atzinīgus vārdus veltīja saviem skolotājiem: Modrim Jirgensonam, kurš radīja interesi, iespējas; Uldim Umulim par to, kā lika domāt, spriest; Mārītei Grīnei par stiprajiem pamatiem fizikā; Ingai Gaigalei par vēlmi lasīt sev noderīgās, interesējošās grāmatas.
Tāpat skolēni tika iepazīstināti ar programmētāja darba pieredzi draugiem.lv un 2003.gada Eirovīzijas mājas lapas veidošanā. Uzsvēra, ka jebkurš var veikt, izdarīt iniciatīvu, minot piemēru par Tēva dienas ieviešanu Latvijā. Ingus ir arī Draugiem Group Mentoru kluba biedrs, kurš konsultē jaunos uzņēmējus. Eksperts mudināja skolēnus iesaistīties ERASMUS apmaiņas programmās un iepazīt profesijas padziļināti Ēnu dienās.
Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.-12. klašu skolēniem, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. 2024. gadā Ēnu diena visā Latvijā norisināsies 4. aprīlī.
Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām un veicināt skolēnu padziļinātu izpratni par karjeras izvēles iespējām un reālo darba vidi, veicinot motivāciju un atbildīgus lēmumus par savu nākotni. Uzdevumi ietver skolēnu un uzņēmumu/iestāžu (Ēnu devēju) sadarbību, stiprinot saikni starp izglītības vidi un darba tirgu.
Šī ir programma jau vairāk nekā 20 gadus Latvijā sekmīgi iekļauj izglītības procesā karjeras jautājumus, rosinot jauniešus plānot savu nākotni jau skolas laikā. Veidojot sadarbību starp skolu, sabiedrību un darba vidi, tādējādi arī sekmējot jauniešu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū nākotnē.
Ēnu diena ir ceļš uz izpratni un apzinātiem lēmumiem par savu karjeras izvēli.
Pasākumu producente, Latvijas Kultūras koledžas absolvente Andra Luste un koledžas studentes Saule Kūrena un Emilija Bērziņa iepazīstināja LVĢ skolēnus ar koledžas piedāvātajām programmām – jaunām un inovatīvām. Ja izvēlēsies studēt LKK, tad būs iespēja:
– attīstīt sevī menedžera un līdera dotības;
– piedalīties un līdzdarboties dažādos kultūras projektos un pasākumos;
– papildināt savas zināšanas starptautiskās apmaiņas programmās;
– doties ekskursijās uz kultūras iestādēm un tikties ar izvēlētās specialitātes un specializācijas profesiju pārstāvjiem un lietpratējiem;
– aktīvi iesaistīties studentu sabiedriskajā dzīvē.
Skolēnu zināšanas par koledžu un tās absolventiem tika pārbaudītas ar mācību spēles platformas Kahoot! palīdzību. Tika noskaidroti uzvarētāji, kuri balvā saņēma LKK piezīmju grāmatiņu.
Par savu mērķu sasniegšanu stāstīja Emilija Bērziņa, LKK studente, X Faktora 2023 uzvarētāja. Tikšanās noslēgumā Emilija mūs iepriecināja, nodziedot vairākas dziesmas.
LVĢ PKK Ieva Ratniece
23.februārī 12.klašu skolēni apmeklēja “L-Universs” un “SKOLA 2024”
Studiju festivāls L-Universs skolēniem, skolotājiem un vecākiem piedāvāja izzināt studiju iespējas, iepazīt LU Akadēmisko centru un iejusties studentu lomā, piedaloties dažādās studiju aktivitātēs. Ikvienam bija iespēja izjust LU daudzveidību – izzināt dabaszinātnes, iepazīt sociālās zinātnes, pārbaudīt savas zināšanas humanitārajās zinātnēs un mākslā, pilnveidot sevi medicīnas un veselības zinātnēs.
Lielākajā izglītības izstādē Latvijā “Skola 2024” ikviens, kurš vēlas studēt un papildināt savas zināšanas, vienkopus varēja iepazīties ar izglītības iespējām Latvijā un ārzemēs, un atrast piemērotāko mācību iestādi.
Prieks bija satikt LVĢ absolventus, kuri pārstāvēja augstākās izglītības iestādes.
LVĢ PKK Ieva Ratniece
2024.gada 14.februārī 10.a, 11.a un 12.a klases skolēni tikās ar arhitekti Annu Ozoliņu un Tomasu, kurš ir materiālu inženieris.
Anna iepazīstināja skolēnus ar arhitektūras specifikācijām – arhitekts, enerģija, siltums, ūdens, būvfiziķis/ēku tehnologs, akustika, ugunsdrošības speciālists, CO2 bilance, vides pieejamība, būvinženieris, mērnieks, pilsētplānotājs, interjera dizainers.
Tika pārrunātas arhitekta darba fāzes – datu apkopošana un analīze, ideja/konkurss, projektēšana, būvprojekts, izpildes plāni/detaļas, iepirkuma sagatavošana, iepirkums, būv-/autoruzraudzība, objekta aprūpe, biroja vadība.
LVĢ PKK Ieva Ratniece
Limbažu Valsts ģimnāzijas absolvents Dāvids Helvijs Francs (no labās), kurš vairākus gadus pavadījis profesionālajā dienestā Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos, ar puišiem pārrunā viņu attieksmi gan pret profesionālo, gan valsts aizsardzības dienestu
Ceturtdienas vakarā Limbažu Valsts ģimnāzijas vecāko klašu skolēni, arī daļa devītklasnieku skolas zālē tikās ar dažādu jomu speciālistiem, lai uzklausītu viņu pieredzi un ieteikumus, pārdomātu savas vēlmes un iespējas.
Pirmoreiz šāda veida sarunas, kad jaunieši nevis noklausās visiem kopīgu priekšlasījumu, bet nelielās grupiņās pie galdiņiem itin omulīgā gaisotnē var apspriesties un iztaujāt tieši to speciālistu, par kura jomu viņiem ir lielākā interese, ģimnāzijā norisinājās 2020.gada februārī. Toreiz tas visiem tik ļoti iepatikās, ka nebija šaubu - nākamgad jārīko atkal. Taču tad sākās kovidlaiks un tas atkal pienāca vien pērn, kad paši skolēni rosināja – vajag!
Izraugoties pasākuma viesus, tiek uzklausīti jauniešu ieteikumi, arī domāts, lai būtu jomu dažādība, pievērsta uzmanība aktualitātēm.- Tāpēc šogad nolēmām, ka noteikti jāaicina kāds militārās jomas pārstāvis. Vairāk nekā iepriekš bija to, kuri vēlējās, lai ciemos aicinām arhitektu. Vēlamo profesiju saraksts bija ļoti plašs,- pastāstīja ģimnāzijas karjeras konsultante Ieva Ratniece. Protams, pēc tam jāskatās, kur jauniešu kārotos sarunbiedrus atrast. – Esam ļoti pateicīgi visiem, kuri mūsu aicinājumam atsaucās, - teic I.Ratniece. Uz pasākumu aicinātais Valsts policijas Rietumvidzemes iecirkņa priekšnieks, jurists Jānis Goba atbildējis, ka sarunai ar jauniešiem laiks ir jāatrod, citādāk būt nedrīkst. Viņš bija viens no daudzveidīgā ciemiņu devītnieka. Lūk, pārējie. Aktieris Agris Krapivņickis, vecmāte, SIA Limbažu slimnīca valdes locekle Liene Česle, fiziķis, bijušais Ropažu vidusskolas direktors, bet tagad SIA Breweries īpašnieks un alus iekārtu tehnologs Juris Cinītis, programmētāja Estere Šverna, arhitekte Agnese Lāce, IT speciālists Jason Bunch, kurš studējis ASV, bet tagad dzīvo mūspusē, uzņēmuma Ignitis Renewables Latvia vadītāja Baiba Lāce. Jāprecizē, ka šis uzņēmums Baltijas valstīs un Polijā attīsta atjaunojamās enerģijas projektus. Un vēl viesu pulkā bija ģimnāzijas savējais – pašu absolvents Dāvids Helvijs Francs, kurš beidzis Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, astoņus gadus pavadījis profesionālajā dienestā Latvijas bruņotajos spēkos un arī tagad strādā šajā jomā, gan saistītā ar uzņēmējdarbību. Šobrīd viņš biznesa augstskolā Turība apgūst profesionālā maģistra programmu Uzņēmējdarbības vadība.
Valsts policijas Rietumvidzemes iecirkņa priekšnieks Jānis Goba sarunā ar ģimnāzistiem uzsvēra, ka varbūt nākotnē ar kādu no viņiem satiksies vienā darbā
Ceturtdien Limbažu Valsts ģimnāzijā notika ikgadējais karjeras sarunu vakars, kurā jauniešiem bija iespēja tikties ar dažādu jomu speciālistiem. Iepriekš viņi bija atsūtījuši vizītkartes, pastāstot par savu izglītības un darba pieredzi, arī vaļaspriekiem. Tās izlasot, skolēni varēja izvēlēties, ar kuriem trim ekspertiem pasākumā gribētu aprunāties. Katrs no jauniešiem varēja pieteikties trim sarunām. Ģimnāzijas direktore Gunta Lāce pirms tikšanās sākuma rēķināja – ja pirmoreiz uz šādu pasākumu skolēns atnāk, mācoties 9.klasē, tad līdz 12.klases absolvēšanai viņam tiek pat 12 atklātas sarunas ar dažādu profesiju pārstāvjiem. Tas var palīdzēt izvēlēties savu ceļu. Starp citu, pēc pērngada tikšanās vairāki absolventi, vairāk uzzinājuši par studijām Kultūras akadēmijā, uzvēlējās šo augstskolu, savukārt pāris puišu, aprunājušies ar mērnieku, ģeomātikas maģistru, nolēma studēt šo jomu.
Iesākot pasākumu, uz ko jaunieši bija ieradušies kuplā skaitā, ģimnāzijas direktore priecājās gan par viņu ieinteresētību, gan viesu atsaucību, atrodot laiku, lai tiktos ar skolēniem. Ciemiņi tika lūgti vēlreiz īsi iepazīstināt ar sevi, un tad – aiziet! Zāle iezumējās kā bišu spiets, jo vienlaikus sākās sarunāšanās pie deviņiem galdiņiem. Pēc pusstundas ieskanējās zvans, vēstot, ka jāgatavojas jaunam raundam un jauniešiem jādodas iepazīties, uzklausīt un iztaujāt nākamo ciemiņu. Pēc pirmās pusstundas uz jautru aktivitāti visus uzaicināja aktieris Agris Krapivņickis, lai skolēni kļūtu vēl mundrāki, turētu ausis un acis vaļā. Prāts būtu atvērts.
Pēc intensīvām gandrīz divu stundu sarunām, kas nudien paskrēja pārsteidzoši ātri, bija pienācis brīdis teikt paldies ekspertiem par izturību.- Laikam jau visu vajag beigt tad, kad vēl mazliet gribas turpināt,- pajokoja G.Lāce. Un arī pēc oficiālā noslēguma jaunieši vēl apstāja viesus, lai kaut ko pajautātu gluži individuāli. Skolēni tika arī aicināti uz lapiņām uzrakstīt kādu atziņu, ko šajā pasākumā guvuši. Daudzi bija izteikušies lakoniski – ļoti patika. Kāds bija atzinis, ka sarunas palīdzēja sakārtot galvu, deva vielu pārdomām, idejas, kas varētu noderēt nākotnē, ļāva sašaurināt vēlmju loku līdz konkrētam virzienam. Galvenais – lai pats esi apmierināts!
SIA Limbažu slimnīca valdes locekle Liene Česle, kura sevi pasākumā pieteica kā vecmāti pēc sirds un pārliecības, pēc sarunām ar skolēniem sacīja, ka centusies viņiem plašāk izstāstīt, ko sevī ietver medicīna.- Jutu, ka daudziem ir interese, bet nav skaidras izpratnes, ko tas nozīmē. Daudz kas redzēts filmās, taču dzīvē ir citādāk,- viņa sacīja. Skolēni atsaucīgi uzņēmuši aicinājumu atnākt uz slimnīcu, lai tās klīnisko vidi iepazītu no iekšpuses, būtu blakus mediķiem. L.Česle teica, ka viņai ir liels prieks par mūspuses jauniešiem, kuri izvēlējušies medicīnas jomu un nāk praksē uz Limbažu slimnīcu.- Ir gandarījums, ja pēc prakses meitene uzsver, ka pārliecinājusies – šī tiešām ir viņas vieta, viņas aicinājums. L.Česle atzina, ka ģimnāzijas izraudzītais tikšanās veids ir ļoti veiksmīgs, jaunieši iepazīst ciemiņa pieredzi, viņa dzīves gājumu. Par ļoti vērtīgu šo vakaru atzina ģimnāzijas devītklasniece Estere Liniņa.- Es jau ilgāku laiku domāju, ka vēlos kļūt par vecmāti. Tā kā man ļoti paveicās, ka šoreiz bija iespēja ar viņu tikties. Pēc sarunas sapratu, ka tiešām varētu izvēlēties šo virzienu. Divpadsmitklasnieks Krišs Cepurnieks bija aprunājies ar uzņēmēju Juri Cinīti un programmētāju Esteri Švernu. Pašu vairāk saista inženierzinātnes, arī fizika. Sarunbiedri gan tieši par to nav runājuši.- Taču mācīties par dzīvi vienmēr noder,- apcerīgi sprieda abiturients un piebilda, ka no sarunām sev paņēmis atziņu – dzīve būs neparedzama, bet jāiet uz priekšu.
Ģimnāzistu saruna ar Juri Cinīti
Ģimnāzijas absolvents, kurš tagad saistīts ar militāro jomu, Dāvids Helvijs Francs sacīja, ka vēlējies paplašināt savu sarunbiedru redzesloku un arī uzsvērt, cik dažādas izvēles dzīve piedāvā, arī nesaistītas ar karjeru. Ir vērts visas pieņemt, jo tās tomēr var palīdzēt gan darba jomā, gan veido mūs kā personības. Viņš atcerējās savu skolas laiku, kad tāpat rīkotas tikšanās ar absolventiem, kuri stāstīja par savu dzīves ceļu.- Šādas individuālas sarunas kā šovakar ir vēl labāks formāts, jo var izvēlēties tās nozares sarunbiedru, kas tieši tevi interesē. Mums vairāk bija pasākumi, kad visi tikāmies ar vienu cilvēku. Un pašam Dāvidam Helvijam tieši šāda tikšanās savulaik bija pirmais klikšķis, lai sāktu domāt par militāro karjeru.- Vairs neatceros, kas bija ciemos uzaicinātais cilvēks, bet prātā palika viens viņa teikums – militārajā jomā nekad nekļūsi miljonārs, bet ir citas dzīves vērtības, ko tur gūsi un varēsi piepildīt. Un tas sasaucās ar to, kā esmu audzināts, ar patriotiskajiem pasākumiem, kas notika ģimnāzijā,- atcerējās Dāvids Helvijs. Tā militārā joma kļuvusi par vienu no variantiem, ko varētu izvēlēties pēc 12. klases. Izšķiroša pēc tam bijusi ģimnāzijā rīkotā tikšanās ar absolventu Aleksi Ozoliņu, kurš stāstījis par mācībām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tad jau sapratis – jā, tas varētu būt arī mans ceļš.- Es gan tagad sarunā uzsvēru arī grūtības, kas ir šajā jomā, lai jauniešiem būtu iespējami daudz informācijas, ko pārdomāt un izvērtēt. Lēmums jāpieņem katram pašam…
Saruna ar Agnesi Lāci un Esteri Švernu
Ekspertu novēlējumi jauniešiem:
Lailas Paegles teksts un foto
Pārpublicēts no 27.02.2024.
Karjeras nedēļa ir pasākumu cikls, ko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) organizē sadarbībā ar Latvijas pilsētām un novadiem. Tajā jauniešiem ir iespēja iepazīt arvien jaunas, ar karjeras izglītību saistītas tēmas - darba tirgus tendences, nākotnē pieprasītākās profesijas, skolā iegūto zināšanu un prasmju pielietojumu izvēlētajā nozarē. Karjeras nedēļas mērķis ir aktualizēt savlaicīgas un apzinātas tālākās izglītības un karjeras izvēles nozīmi veiksmīgas profesionālās dzīves veidošanā. Katru gadu Karjeras nedēļa veltīta citam tematam (piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares iepazīšanai, uzņēmējspēju izzināšanai, u.c.). Šogad Karjeras nedēļa tiek organizēta jau 11. reizi.
Mērķauditorija:
Karjeras nedēļā 2022. gadā vairāk nekā 3300 pasākumos visā Latvijā iesaistījušies vairāk nekā 110 000 skolēni; kopumā desmit gadu laikā Karjeras nedēļā notikuši gandrīz 16 000 pasākumu, kuros piedalījušies vairāk nekā 840 000 skolēnu.
Vairāk par Karjeras nedēļu: https://www.viaa.gov.lv/lv/karjeras-nedela
Šogad Karjeras nedēļā ar nosaukumu “Tavs prasmju portfelis” tiks akcentēta prasmju pilnveide, caur dažādām aktivitātēm tiks iepazīstot un atklājot dzīvei un karjerai noderīgas prasmes (katrai dienai sava prasmju grupa - caurviju, starppersonu/personīgās, IT, profesionālās prasmes). Tiks organizēta tiešsaistes lekcija par konkurētspējīgām prasmēm, IT eksāmens, sagatavots profesionālās izglītības programmu saraksts u.c. palīgmateriāli un aktivitātes. Savukārt izglītības iestādes tiek aicinātas īstenot aktivitātes – saliedēšanās spēles, līderības treniņus, tehnikumu absolventu vizītes skolās, u.c. veicinoši pasākumi, kas skolēnos raisītu interesi turpmākās karjeras veidošanā.
Eiropas Komisija 2023. gadu ir pasludinājusi par Eiropas Prasmju gadu (European Year of Skills), un Latvijā to koordinē VIAA. Arī Karjeras nedēļa ir daļa no Eiropas Prasmju gada pasākumiem.
Vairāk par Eiropas Prasmju gadu: https://www.viaa.gov.lv/lv/eiropas-prasmju-gads
LVĢ PKK Ieva Ratniece
