#Latvijasskolassoma
Projekts "Latvijas skolas soma"
Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” mērķis ir nodrošināt katram mūsu valsts skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā klātienē iepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā), sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu.
“Latvijas skolas soma” ir kompleksa, starpdisciplināra programma, kas apvieno resursus, lai attīstītu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, paaugstinātu izglītības kvalitāti, mazinātu sociālo nevienlīdzību, tā stiprinot jaunās paaudzes pilsoniskuma un valstiskās piederības apziņu.
Programmas darbība aktivizē jaunu kultūras produktu veidošanu bērnu un jauniešu auditorijai, paaugstinot nodarbinātību un veicinot kultūras un izglītības jomu profesionāļu un ekspertu sadarbību.
Programma „Latvijas skolas soma” sekmē valsts izglītības standartos noteikto mērķu sasniegšanu pamata un vidējās izglītības posmā un nostiprina izpratni par kultūras īpašo lomu personības attīstībā un 21. gadsimta zināšanu ekonomikā, veicinot augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu radīšanu.
Projekta norises laiks 2018.-2021.
Limbažu Valsts ģimnāzijas skolēniem projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros piedāvātas koncertlekcijas, teātra izrādes, koncerti, kino filmas, animācijas filmas, Cilpošanas spēles dabā, izglītojošas interaktīvas nodarbības, cirka izrādes gan klātienē, gan arī tiešsaistes formātos attālinātajā mācību procesā. Projekta koordinatore skolā Baiba Cīrule
Izrāde „Gleznas ārpus rāmjiem” Limbažu Valsts ģimnāzijā
11. maijā mūsu skolas jauniešiem, proti, 8. un 9. klašu skolēniem, bija iespēja noskatīties ļoti jauku izrādi par mākslas tēmu „Gleznas ārpus rāmjiem”, kas finansēta no projekta „Latvijas skolas soma”.
Izrāde iepazīstina ar piecām spilgtām personībām Latvijas mākslas vēsturē – Birutu Baumani, Kārli Miesnieku, Felicitu Pauļuku, Vilhelmu Purvīti, Bruno Vasiļevski – un pieciem atšķirīgiem glezniecības žanriem. Izrādes gaitā brīnišķīgi atklājas tas, kā glezniecības darbus var interpretēt caur dažādiem teātra veidiem. Piemēram, klusā daba kā objektu teātris, portrets kā klaunāde, akts kā laikmetīgā deja, ainava kā mūzikls. Tas ir interesants veids, kā runāt par mākslu, jo stāstījums mijas ar mūziku, dejām, dziesmām.
Izrādes nobeigumā tika iesaistīti arī skatītāji, jo, dodoties uz izrādi, bija jāpaņem līdzi priekšmets, kuru upurēt mākslai. Visiem skolēniem un aktieriem kopīgi izveidojot mākslas darbu.
Skolēniem izrāde patika ar savu netradicionālo formātu, tā šķita mūsdienīga un saistoša, izglītojoša, smieklīga un interesanta, atbilstoša vecumam.
Laikmetīgā deja “3D par telefoniem”
23.maijā projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros skolā 6. un 7. klasēm notika interaktīva laikmetīgās dejas izrāde “3D par telefoniem”.
Idejas autore ir horeogrāfe Olga Žitluhina. Izrādē piedalījās trīs dejotāji: Arina, Līga un Kaspars, kuri caur dažādu žanru deju attēloja situācijas no skolēnu ikdienas, cik daudz un bieži izmantojam telefonu komunicējot un sazinoties, kā arī esam sociālo tīklu varā, nevis komunicējam viens ar otru tieši klātienē.
Skolēniem bija iespēja caur laikmetīgo deju izvērtēt atkarību no mobilajiem telefoniem. Viņi varēja pārdomāt gan labo, gan slikto, ko dod mobilais telefons. Rezultātā guva labu, vēl nepieredzētu informāciju.
Laikmetīgās dejas laikā bija iespēja skolēniem sēdēt telefonos, ko atļāva mākslinieki, cik liels bija pārsteigums, ka skolēni šo iespēju neizmantoja, bet gan izbaudīja priekšnesumu.
No skolēnu atsauksmēm:
- Patika, ka iesaistīja publiku, bija atraktīvi un arī pamācoši. Patika, ka var filmēt.
- Pasākums bija foršs. Skolā nekad nebiju redzējusi tāda veida priekšnesumu. Man patika, ka šie cilvēki centās savā veidā komunicēt ar skatītājiem.
- Man patika tas, ka šis pasākums bija savādāks nekā citi, kas ir bijuši. Man patika tas, kā viņi dejoja, ka izmantoja telefonus un ļāva arī mums to darīt. Es gribētu vairāk šādus pasākumus.
Izrāde “Lote un Lieldienas”
13.aprīlī Lieldienu nedēļā Limbažu Valsts ģimnāzijas 1.-3. klašu skolēni apmeklēja Limbažu kultūras namu, kur noskatījās izrādi “Lote un Lieldienas”, kura finansēta no projekta “Latvijas Skolas soma”.
Izrāde bija krāsaina ar dziesmām. Skolēniem patika, ka atpazina tēlus, kuri darbojās izrādē. Tie bija Lote un viņas draugi no grāmatas “Lote no izgudrotāju ciema”. Caur interesantiem tēliem un noslēpumainiem notikumiem, skolēni varēja izprast sadarbības nozīmi svētku sagatavošanas procesā un svinēšanā. Bērniem uzskatāmā veidā tika parādīts, ka draugu atbalsts, iedrošinājums un palīdzība ir ļoti svarīga. Kā arī nebaidīties lūgt palīdzību, kad tā nepieciešama.
Skolēni atpazina, kādas Lieldienu tradīcijas bija šajā izrādē. Skolēniem patika, ka olu krāsošana bija pārvērsta detektīvstāstā un notika burvju pārvērtības. Skolēni saprata, ka ar savu smaidu un prieku var iegūt pozitīvas emocijas, iepriecināt sevi un citus. Jāmāk saskatīt skaistais. Izrāde patika ar savu sirsnīgumu.
Bērniem ļoti patika izrāde, priecājās par izrādi klātienē un visi varēja būt kopā.
Izglītojošā nodarbība “Mākslas un zinātnes krustpunkti”
7. aprīlī 4.un 5.klases, sadarbībā ar projektu “Skolas soma”, iepazinās ar interaktīvu zinātnes izrādi - “Mākslas un zinātnes krustpunkti”.
Programmā skolēniem bija iespēja gūt priekšstatu, kā zinātne palīdz veidot filmas: kā tikt pie mākslīgajām asinīm; kā pārliecinoši, bet nesāpīgi tikt pie “grieztām brūcēm”, rētām, degošu roku. Par pamatu tika ņemta Latvijā tik populārā filma “Dvēseļu putenis”.
Skolēniem pastāstīja, kā tas viss tiek veidots ( arī paši izglītojamie varēja iejusties kādā no lomām), ieskatījās filmas uzņemšanas aizkulisēs, lai saprastu, kā rodas īsta māksla!
Galvenais bija skolēniem arī saprast, ka šis viss nebūtu īstenojams bez ļoti precīziem aprēķiniem un specifiskām zināšanām; kāpēc svarīgi skolā mācīties matemātiku, dabaszinības u.c.
Izrāde “Barikādes
Janvāris ir ne tikai jauna gada pirmais mēnesis, bet arī laiks, kad atceramies un pieminam 1991.gada notikumus.
BARIKĀDES. BAILES. NĀVE. NEZIŅA. AIZSTĀVĒŠANA. VIENOTĪBA. DZIESMAS. SALIEDĒTĪBA. UGUNSKURI. ZAĶUSALA. BASTEJKALNS. BRĪVPRĀTĪBA. ATCERE. PIEMIŅA. ATMIŅAS.
2022.gada 19.janvārī projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros Limbažu Valsts ģimnāzijā viesojās Rēzeknes teātris “Joriks” ar izrādi “Barikādes.docx”, kuru skatījās vidusskolēni. Izrāde palīdzēja izprast notikumus, no kuriem bija atkarīga mūsu valsts nākotne un tas, kā varam dzīvot šodien. Atspoguļota vēsture skolēniem piemērotā formātā, vienlaikus rādot teātra mākslas plašās iespējas.
Režisora Mārtiņa Eihes un dramaturģes Lailas Burānes kopdarbā iepazinām četrus cilvēkus, brīvības barikāžu notikumus, kā vērtēt to upurus. Izrādes 65 minūtēs ietilpa jautājumi, kas ir būtiski pasaules uzskata un identitātes veidošanā.
Tekstā minēti precīzi datumi un notikumi no Latgales un Vidzemes barikāžu dalībnieku atmiņām, kuri 1991.gadā bija 18-25 gadus veci jaunieši. Epizodēm, ko atveidoja Karīna Lučiņina un Sandija Dovgāne netrūka humora, sadzīves detaļu un asprātības, gan vēlme pēc mīlestības, gan nogurums pēc ilgām sviestmaižu smērēšanas stundām. Spilgts bija padomju miliča tēls – Kārlis Tols – profesionālā un pilsoniskā izvēle nostāties vienā vai otrā barikāžu pusē. Savukārt, ar aktiera Edvīna Klimanova tēlu visu izrādes laiku saistīts noslēpums, kas atklājās tikai finālā – pusaudža Edija Riekstiņa nāves fakts uz fonā gavilējoša pūļa svinībām. Radās jautājums: “Vai pēcnāves ordenis ir nejaušas varonības atbilstošs novērtējums?”.
Četru tēlu stāstījums mijās ar tā laika iemīļotām dziesmām, piemēram, “Nāc dejot”, “Zem diviem karogiem”, “Dzimtā valoda”.
Iepazinām cilvēkus, kas nupat bija iznākuši no barikādēm, vēl joprojām smaržojot pēc dūmiem. Klausījāmies stāstos par tolaik valdošo baiļu un neziņas sajūtu, ko tomēr caurvija cilvēku savstarpējā sirsnība, kopības sajūta un apņemšanās par katru cenu nosargāt Latviju.
Skolēniem ļoti patika šī teātra izrāde. Bija pamācošs saturs, patika faktu atspoguļošanas veids – teātris. Bija redzēti video vai lasīti kādi fragmenti par barikādēm, bet teātris gan nē. Interesanti, ka arī tika dziedātas dziesmas Iespaidīgs teātris, spilgti atspoguļots tas laiks un emocijas. Īpatnēji aktieri, taču piemēroti lomām. Režisors attēlojis daļu no notikuma, par kuru bieži nerunā, kad pusaudži un jauni cilvēki piedalījās un kā viņi jutās. Barikādes pierādīja latviešu tautas vienotību, daudzi nāca, jo darīja visu savai valstij, jauni, veci, bagāti, nabadzīgi. Šis notikums vienoja visus.