1930.gadā Limbažu Valsts vidusskolu pārdēvēja par Limbažu valsts ģimnāziju faktiski mainot tikai nosaukumu, jo skolas programma, skolēnu skaits un apguves līmenis ģimnāzijai atbilda jau kopš 1920.g.
Līdz 1934.g. vidējo izglītību šinī skolā bija ieguvuši 547 Limbažu skolēni, lai arī mācību maksa bija 40Ls 1928.g. , bet 1934.gadā 96 Ls.
Pošoties svētkiem – Ģimnāzijas 10 gadu jubilejai 1930.gadā.
1931.gada 14.maijā Limbažu ģimnāzijai Cēsu kauju atceres svētkos svinīgi tika nodots Cēsu pulka skolnieku rotas karogs. Svētkos piedalījās Valsts prezidents A.Kviesis, izglītības ministrs E.Ziemelis, skolu departamenta direktors K.Ozoliņš, deputāts L.Ausējs, docents un Limbažu vidusskolas dibinātājs L.Bērziņš, ģenerālis Kr.Berķis u.c.
LR prezidents A.Kviesis, Limbažu ģimnāzijas direktors Reimanis, ģenerālis Prauls.
Skolas ēkā Klostera ielā 4 viesus sagaidīja visa skolas saime. Pēc svinīgām brokastīm Valsts prezidents visu oficiālo personu pavadībā devās uz pilsētas parka laukumu pieņemt svinīgo parādi, kurā piedalījās arī Limbažu valsts ģimnāzijas audzēkņi.
Ar 1935.gadu ģimnāzijas pakļautībā pārgāja divgadīga papildus skola (ar mācību laiku vakaros), kurā mācības notika par brīvu. Sākotnēji tajā bija divas darbnīcas – galdnieku un mājturības, bet vēlāk arī lauksaimniecības un aušanas nodaļas. Katrai nodaļai praktiskās nodarbības notika savā dienā, bet katras trešdienas vakaros visu nodaļu audzēkņiem bija jāapmeklē vispārizglītojošo priekšmetu nodarbības.
Darbojās arī angļu un vācu valodas un krievu valodas grupas.
Limbažu ģimnāzijas audzēknes Priežkalniņā.
1934.g.Limbažu Valsts ģimnāzijas direktors kļūst Kārlis Bērziņš.
Meža dienas.
1937.g. Limbažu ģimnāzijas kolektīvs iecerēja veidot savu karogu. Lai vāktu līdzekļus, tika organizēti muzikālie vakari, teātra iestudējumi: R.Blaumaņa luga “Zagļi” un Laursona “Senču kāzu godības”.
350 no 650 latiem karoga iegādei ziedoja Limbažu aizsargu organizācija.
Karoga metu ar uzrakstu ”Augsim stipri tēvzemes mīlestībā” darināja mākslinieks, zīmēšanas skolotājs Rūdolfs Pētersons, karogu izšuva A.Dambis kundze Rīgā.
Limbažu valsts ģimnāzijas svētki 1939.gada 10.decembrī izvērtās par plašām svinībām visas pilsētas mērogā, kas sākās ar dievkalpojumu un koncertu baznīcā. Saņemot karogu, ģimnāzijas 200 audzēkņi nodeva svinīgo zvērestu.
Par visiem svētumiem, ko nesam,
Lai šo ikviens sev pirmā vietā liek:
No zemes šīs mēs izauguši esam,
Par zemi šo mums galvas jānoliek.
Skolas godam un Latvijas slavai
Solos šo karogu sargāt arvien!
Padomju varas gados skolas karogu savā namā Parka ie.20 noslēpa un glabāja skolas ilggadīgā darbveža Kārļa Jansona ģimene. 1990.gada 30.jūnijā svinīgos apstākļos Limbažu evanģēliski luterāņu baznīcā skolas 70 gadu atceres svētkos K.Jansona mazbērni karogu nodeva Limbažu 1.vidusskolas kolektīvam. Karogu iesvētīja Limbažu ģimnāzijas absolventi – mācītāji Augusts Ālers un Jānis Dreiblats. Ar 1998.gada 10.decembri skolas karoga dzimšanas dienā sāka atzīmēt karoga svētkus.
2014.g.30.maijā tagad jau Limbažu novada ģimnāzijas kolektīvs devās uz Limbažu luterānisko baznīcu, lai saņemtu mācītāja svētību skolas karogam, kas atjaunots pēc vēsturiskā – 1939.g.karoga zīmējuma.
2014.gads. Pēc direktores Inetas Zariņas iniciatīvas skolas atjaunotā karoga iesvētīšana.
Artūrs Jansons – Limbažu Valsts ģimnāzijas direktors 1936. – 1941.g.
Viņa laikā rosīgi darbojas gan sabiedriskās organizācijas, gan mākslinieciskā pašdarbība.
1937.g.19.jūnijs. A.Jansons kopā ar ģimnāzijas skolēniem
1940.g.Limbažu Valsts ģimnāzija vēlreiz saņem Cēsu skolnieku rotas karogu, kuru padomju varai veidojoties, nodeva glabāšanā Latvijas vēstures muzejā. Aiz ģenerāļa Berķa ģimnāzijas direktors A.Jansons.
Ģimnāzijas skolēnu goda sardze sveic dr.Eglīti, ģenerāli K.Berķi un ģenerāli Dankeru.