Pēdējā projekta „ERASMUS+” dalībnieku tikšanās

     Limbažu novada ģimnāzijā ne tikai kārtējais mācību gads, bet arī Erasmus+ projekts „Mana skola, mana Eiropa, mana nākotne” tuvojas noslēgumam. Kā bija paredzēts sākumā, tad pēdējā projekta dalībvalstu (Latvijas, Vācijas un Turcijas) tikšanās norisinājās Limbažos, kad vērīgākie iedzīvotāji veselu nedēļu, no 9. līdz 16.aprīlim, noteikti ielās un veikalos pamanīja svešākas sejas.

     Šī nedēļa ar ārvalstu ciemiņiem bija spraiga, interesanta un ļoti saliedējoša. Lai gan vēsais un drēgnais laiks nelutināja, tomēr visi – gan skolēni, gan arī skolotāji bija optimistiski un pozitīvi noskaņoti. Projekta galvenais mērķis – jauniešu tālākizglītības un karjeras iespēju apzināšana Eiropā, galvenokārt tika sasniegts, apmeklējot dažādu profesiju pārstāvjus, kuri stāstīja par savu izaugsmes un karjeras veidošanās ceļu, kā arī salīdzinot dažādas gan profesionālās, gan arī augstākās izglītības iestādes un to piedāvātās iespējas ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu studentiem un skolēniem.

       Aktivitātes dalībniekiem sākās svētdienā, 10.aprīlī, kad viesojāmies Saulkrastu pusē, apmeklējot Minhauzena muzeju, keramiķes I.Žagatas cepli, velosipēdu muzeju, kā arī Latvijas dabas pērli – Balto kāpu. Nākamā diena tika pavadīta Limbažos – gan apmeklējot stundas un apskatot, kas jauns parādījies LNĢ, gan prezentējot skolēnu mājas darbus, gan arī pēcpusdienā apmeklējot Limbažu tīni un veidojot savus mazos mākslas darbus Limbažu filcā. Otrdiena sākumā radīja nelielu satraukumu, jo tika paziņots, ka būs militāras aktivitātes un jābūt labā formā, tomēr bažām nebija pamata, jo Cēsu NBS Instruktoru skola izrādījās ļoti jauka un draudzīga iestāde, kurā darbojas cilvēki ar lielisku humora izjūtu. Mūsu delegācija šajā mācību iestādē tika nodarbināta dažādās sportiskās aktivitātēs, kurās galvenais bija ne tikai veiklība un spēks, bet arī atmiņa, koncentrēšanās un uzmanība, jo skolēniem bija jāpārvar mīnu lauks, jānes spaiņi ar ļoti indīgiem ķīmiskiem šķīdumiem, jātiek pāri žogiem, kā arī jāsameklē teritorijā cietušais, uz nestuvēm tas jāatnes uz norādīto vietu. Visas aktivitātes bija ļoti saliedējošas, arī vakarā skolā notika nacionālais pasākums, kad ārzemju viesiem tika mācītas latviešu dziesmas un dejas, protams, ka apguvām arī dažus soļus no turku un vācu skolēnu mācītā.

      Trešdien visi projekta dalībnieki apguva divus arodus – teļu barošanu un itāļu picu cepšanu, kas daudziem skolēniem bija pirmā šāda veida darbu pieredze. Nedēļas noslēgums tika pavadīts Rīgā, izstaigājot jauno LU Dabaszinātņu māju, kas ir ļoti moderna un vilina topošos studentus ar jaunākajām tehnoloģiskajām iekārtām, kā arī apskatot Vecrīgu un arī Centrāltirgu, salīdzinot preču cenas, kas, kā izrādās, šeit esot salīdzinoši lētākas. Lai gan Turcijas skolas direktors, kas pieradis pie siltāka klimata, saslima, tas netraucēja viņam priecāties par mūsu valsti un kalt plānus nākotnei par biežāku braukšanu šeit un, iespējams, pat kādas uzņēmējdarbības sākšanu.

      Vēl tikai pēdējās atskaites, raksti, informācijas sakārtošana un projekts būs beidzies. Skolēni šos divus gadus vērtē kā interesantus, prieka un jaunu zināšanu, kā arī noderīgas pieredzes vērtus. Tagad viņiem apvārsnis ir kļuvis plašāks un tālāks – ir iespēja novērtēt to, kas ir foršs savā skolā, pilsētā un valstī. Daudzās ciemošanās dažādos uzņēmumos ir radījušas priekšstatu par lielu daļu profesiju, ceļu uz tām un nepieciešamo izglītību, kā arī mācību priekšmetiem, kam būtu jāpievērš uzmanība, ja vēlas apgūt noteiktu amatu.

      Ikdienā latvieši nemaz nepamana un neapzinās savas zemes un dabas vērtību un skaistumu, bet, raugoties svešinieku acīm un notīrot ikdienas apsūbējumu, Latvija sāk mirdzēt – ne tikai daba staro un plaukst, bet arī darbīgie un uzņēmīgie cilvēki rada prieku un gaismu sev apkārt!