Skola, kurā mācās skolotāji un skolēni

Gunta LĀCE, Limbažu novada ģimnāzijas direktore

 

Skola un tajā notiekošais ir viena no tām lietām, par kuru viedoklis ir katram. Lielākoties katram ir skaidrs arī tas, ka skolai jāmainās.

 Skola

VIENĀ SOLĀ. Latviešu valodas skolotāja Lija Miklāva mācas fiziku kopā ar devīto klasi 


   

      Tālāk sākas neskaidrības – jāsaprot, kas tieši jāmaina, kā to izdarīt, un pats sāpīgākais jautājums – kurš ir tas, kuram jāpiepūlas un jāizkāpj no savas komforta zonas, lai izglītība, kuru iegūst Latvijas jaunā paaudze, būtu mūsdienīgāka un reālajai dzīvei atbilstošāka.

     Limbažu novada ģimnāzijā tika nolemts negaidīt, kamēr lietas tiek sakārtotas valstī kopumā, bet pašiem pētīt savu mācību procesu un meklēt iespējas tā uzlabošanai. Džons Hatijs grāmatā «Redzamā mācīšanās skolotājiem» atzīst, ka vissvarīgākais sekmīga mācību procesa norisei ir skolotājs, kurš spēj paraudzīties uz mācību procesu skolēna acīm un apzinās savu ietekmi uz bērnu mācību sasniegumiem. Kolēģu stundu vērošana un analīze ir starptautiski atzīts instruments šīs spējas trenēšanai. Lai nebūtu tā, ka skolēni ir vienīgie, kuri patiesi zina, kas notiek stundās, ģimnāzijā reizi mēnesī tiek organizēti skolotāju tālākizglītības semināri, kuros notiek savstarpēja stundu vērošana, redzētā analīze un savu teorētisko zināšanu atjaunošana. Seminārus vada LU Dabas zinātņu un matemātikas informācijas centra speciālisti, bet finansē Limbažu novada pašvaldība.
     SAMSUNG organizētā projekta «Skola nākotnei» ietvaros izstrādāts skolas pārmaiņu plāns nākamajiem trīs gadiem, lai mācību procesu atbrīvotu no skolas sienu un 40 minūšu rāmja. Tas, ka projektā brīvprātīgi iesaistās vairāk nekā 30 pamatskolēnu, ir apliecinājums, ka skolēni nevēlas būt dārzeņi, kurus audzē, viņi vēlas paši aktīvi līdzdarboties mācību procesā. Projekta iniciatīvas grupas skolēni ir izstrādājuši ideju kopumu tam, kā mācību procesā izmantot Limbažu simbolu – Lielezeru, gan to, kurā dzīvo zivis, dažādi pētāmi ūdens kukainīši un augi, gan to, kurā cep maizi, kuru var pazīt pēc garšas. Arī Limbažu novada pašvaldība, ezera apsaimniekotāji un uzņēmēji ir ļoti atsaucīgi, tāpēc jau notikušas pirmās matemātikas nodarbības maiznīcā, kurā aprēķināts gan tas, ka viena fantastiski garšīga biezpiena bulciņa dienā katram skolas skolēnam budžetam nozīmētu apmēram 15 000 eiro lielus izdevumus gadā, gan tas, ka ar šo bulciņu uzņemtās kalorijas guļot var notērēt apmēram 6 stundās un 25 minūtēs, un daudzas citas neparastas, no pieaugušo skata punkta varbūt pat muļķīgas, bet bērniem interesantas un aizraujošas lietas. Ezermalā ir ne tikai nofotografēti augi, kukaiņi un citas dzīvās radības, par kurām tagad jāatrod, jāapkopo un jāpublicē informācija, bet arī sagādāta bezmaksas licence makšķerēšanai, noķerta, izpētīta un ziedota vakariņām zivs, aizrautīgi un argumentēti diskutējot par to, cik ētiski ir izmantot dzīvas radības izglītības un zinātnes vārdā.

     Limbažu novada ģimnāzijai ir mērķis sagatavot skolēnus tā, lai viņi gan prastu saskatīt, attēlot, interpretēt datus un citu informāciju, kas ir mums visapkārt, gan izkoptu savas vērtības, un mēs visi kopā kļūtu par gudru un labdabīgu sabiedrību.

simbols

Raksts no Neatkarīgās rīta avīzes 19. aprīļa izdevuma