11. maijā Limbažu kultūras namā notika novada ģimnāzijas Pateicības dienas koncerts Man pieder daudz. To iesāka abiturients Ritvars Dubults ar eseju par sapņiem. Tad sanākušos cilvēkus – savu kolektīvu, skolēnus, viņu vecākus, viesus, interesentus, kuri vēlējās dzirdēt koncertu, - uzrunāja ģimnāzijas direktore Gunta Lāce. – Pateicības nekad nevar būt par daudz. Un vēl šodien pirmoreiz publiski runāsim par vērtībām, kas ir svarīgas mūsu skolā un ar kurām vēlamies lai cilvēki pēc laika asociētu ģimnāziju. Pirmā vērtība, par kuru direktore sarunājās ar abiturientu Ričardu Uģi Pabērzu, bija iespēja katram. – Par to daudz diskutē, vai dot iespēju katram vai dažiem. Spējīgākajiem vai mazāk apdāvinātajiem? Veiklākajiem vai lēnākajiem? Mēs vienojāmies, ka mūsu skolā jābūt iespējai katram būt viņam pašam.
Paldies tika sacīts tiem skolēniem, kuriem šajā mācību gadā īpaši veicies, arī viņu vecākiem. Pavisam šos sirsnīgos paldies saņēma 78 skolēni ar savām ģimenēm. Kāds tika sveikts par lieliskām sekmēm, panākumiem olimpiādēs un konkursos, cits par uzvarām sporta sacensībās, vēl kāds par aktivitāti, atsaucību, nebaidīšanos teikt savu viedokli. Īpaši skaļas ovācijas atskanēja, kad direktore sumināja desmitklasnieci Lindu Helēnu Griškoiti. – Dažkārt pat nezinu, kura ir direktore – es vai Linda. Bet tieši uz tādiem cilvēkiem kā viņa balstās pasaule. Sveicot divpadsmitklasniekus, G. Lāce neslēpa, ka grūti iedomāties, kāda būs skola bez viņiem nākamgad. Citādāka. Bija jaušams, cik aizkustināti un satraukti ir arī vecāki, kuri kopā ar savu bērnu devās pēc pateicības un dzirdēja direktores teiktos vārdus: - Jums ir fantastisks dēls. Lieliska meita. Paldies par kolosālo puiku! Visas māmiņas saņēma ziedus, bet paši bērni – īpašās ģimnāzijas krūzītes, uz kurām rakstīti spēka vārdi – skolas izraudzītās vērtības. Septītklasnieks Jānis Reinis Griškoitis pasākumā runāja par zināšanām kā vērtību, bet devītklasniece Emīlija Paula Krogzeme – par dzīvesprieku. Savukārt Rūdolfa Jāņa Bomja māmiņa Lāsma runāja par līdzatbildību. – Man ir ļoti liels prieks, ka šo īpašību skola izraudzījusies par vērtību. Mēs visi gribam, lai mums un mūsu bērniem veicas. Lai ģimenēs ir saticība, lai skola un pilsēta būtu skaista. Bet kāda ir mana un tava līdzatbildība par to? Tas jāpajautā katram pašam sev. Šajā pasākumā ģimnāzijas krūzītes saņēma arī īpaši lūgtie viesi, par kuriem G. Lāce sacīja: - Tie ir cilvēki, kuri katrs kaut kādā ziņā parādījuši līdzatbildību par to, kas mūsu skolā notiek. Skolotājs Uldis Umulis runāja par domām un brīvību, ko latviešu valodā var arī apvienot vienā vārdā brīvdomība. – Domai jābūt patstāvīgai, dziļai un kopsakarīgai, bet domāšanas katlam pa brīdim vajag piemest šķipsniņu sāls – šaubas un sirdsapziņu. Es novēlu visiem domāt brīvi un gaiši. Un to mēs mācāmies skolā un visu dzīvi.
Protams, paldies tika sacīts arī visiem pedagogiem, par katru nolasot īsu, asprātīgu skolēnu dotu raksturojumu, tāpat tehniskajiem darbiniekiem. Piemēram, par mūzikas skolotāju Maiju Tauriņu audzēkņi bija rakstījuši: - Tā ir lieliska diena, ja esi saticis Maiju. Šajā vakarā visi varēja pārliecināties, kāds brīnums tapis, diriģentei satiekoties ar ģimnāzijas dziedošajiem jauniešiem. Kora, solistu un instrumentālās grupas uzstāšanās bija patiešām fantastiska. Un apbrīnojami ir arī tas, ka korī dzied 86 skolēni, no tiem 34 puiši. – Taču šovakar viņi visi ne tikai dzied lieliski, bet arī ļoti skaisti izskatās, vai ne? – uz šo G. Lāces jautājumu publika atbildēja ar ovācijām. Koris sarīkojumā uzstājās savos jaunajos lina tērpos, par kuru darināšanu tika sumināta Ineta Rudzīte un salons Lillija. Koncertā savu virtuozitāti, spēlējot marimbu, rādīja arī Reinis Tomiņš, bet ar dzejoļiem un esejām pārdomas raisīja Lāsma Ozoliņa, R. Dubults un R. U. Pabērzs, bet noslēgumā Māras Zālītes dzejolī Mēs nākam iz zaļas zāles audzēkņiem pievienojās arī ģimnāzijas direktore. Bet tradicionālā Pateicības diena izskanēja ar lūgsnu Dievs, svētī Latviju!
Raksta autore:
Laila PAEGLE
Vairāk bilžu no pasākuma galerijā - http://limbazugimnazija.lv/galerija/event/Pateicibas_diena_2017