1919. gada 26. maijā Valmieras reālskolas skolotāja A.Lukstiņa (vēlāk rotas virsseržants) vadībā sākās brīvprātīgo skolnieku reģistrēšana kaujas un pašaizsardzības grupas izveidei pēc Igaunijas armijas skolnieku rotas parauga, kas piedalījās Valmieras atbrīvošanā. Pirmo brīvprātīgo grupa uzturēja pilsētā kārtību, pildīja sardzes dienestu, kā arī sniedza atbalstu igauņu vienībām.

                  

   30. maijā Valmierā ienāca 2. Cēsu kājnieku pulka daļas. Radās ideja pārveidot skolnieku brīvprātīgo grupu par regulāru karaspēka vienību. 1.—2. maijā Valmierā pieteicās aptuveni 70 skolnieki un daži studenti. Kā pirmais pieteicās Valmieras reālskolas audzēknis A.Liepiņš. Daži no brīvprātīgajiem atveda arī zirgus un ieročus.

   31. maijā Latgales partizānu nodaļa atbrīvoja Cēsis, bet1. jūnijā pilsētā ienāca 2. Cēsu kājnieku pulkadaļas.Cēsu reālskolas direktora L.Ausēja aicināti, no apkārtējām skolām pieteicās 38 skolnieki, kurus organizēja virsleitnantsA.Grīns(vēlāk rotas komandieris).

   Abu grupu apvienošananotika 5. jūnijā Cēsīs, proģimnāzijas telpās, kur vienībai tika izsniegtas šautenes un munīcija.6. jūnijā saformētā rota tika ieskaitīta 2. Cēsu kājnieku pulka sastāvā kā 8. rota. Saformēšanas brīdīrotā bija 108 karavīri. Par rotas komandieri iecēla virsleitnantu A.Grīnu. Neoficiāli tā tika dēvēta par Cēsu pulka 8. brīvprātīgo skolnieku rotu. Rotas karavīru vecums bija no 14 līdz 20 gadiem.

   Rotas ietērps bija melni vai aizsargkrāsas krievu parauga formas krekli un melnas lakādas jostas ar misiņa sprādzi, uz kuras bija Valmieras reālskolas krieviskā nosaukuma abreviatūra —В.Р.У.; pie skolas formas cepures bija kokarde nacionālajās krāsās; ap roku saite ar uzrakstu — "2.Z.K.P." (2.Cēsu kājnieku pulks).

    Skolnieku rota piedalījās visās Cēsu pulka izcīnītajās kaujās, sākot arCēsu kaujām. Pirmo sadursmi rotas izlūki piedzīvoja jau5. maijā uz Amatas tilta, kad viņi kā apkārtnes pazinēji tika piekomandēti pie igauņu bruņu vilcienaKalew. 6. maijā pēc trauksmes pulksten2 naktī rotu nosūtīja uz pozīcijām. Pēc Landesvēra uzbrukuma rota, sedzot pārējo pulka vienību atkāpšanos, bija spiesta atiet uz Raunaspozīcijām. Šajā kaujā rota zaudēja savu pirmo kritušo E.Krieviņu. Pēc atkāpšanās uz Jaunraunas rajonu Cēsu pulku nomainīja igauņu 6. pulks. Cēsu pulks tika izvietots Lodes stacijas apkārtnē. Šeit Skolnieku rota saņēma papildinājumus un izvietojās izveidotajās aizsardzības pozīcijās. Pēc Landesvēra uzbrukuma Skolnieku rota atkal tika iesaistīta aktīvajā kaujas darbībā. Pie Jaunraunas Gruzdu mājām rota pilnīgi iznīcināja Landesvēra jātnieku un velosipēdistu nodaļu, iegūstot trofejas. Cēsu kauju laikā rota zaudēja vairākus ievainotos. 24. jūnijā rota kopā ar pārējām Cēsu pulka daļām iegāja Cēsīs, 25. jūnijā Līgatnē un 27. jūnija rītā nonāca pie Mazās Juglas Zaķu kroga rajonā. Šeit atkal atsākās kaujas, kurās Skolnieku rota zaudēja vairākus ievainotos.6. jūlijā rota kā viena no pirmajām Ziemeļlatvijas daļām ienāca Rīgā.

   Pagaidu valdībai ar kuģiSaratov8. jūlijā atgriežoties Rīgā, rota pildīja godasardzes pienākumus Daugavmalā.

   Pēc ienākšanas Rīgā rota pārmaiņus pildīja sardzes dienestu pilsētā un Tīreļpurva pozīcijās. Aptuveni desmit vecākos rotas karavīrus nosūtīja uz Kara skolu.

   Bermontiādes laikā rota cīnījās pieBeberbeķiem, vēlāk pie Jumpravmuižas un Katlakalnā, kur krita vairāki rotas karavīri. 21. novembrī rota iegāja Jelgavā. Pēc Jelgavas ieņemšanas rotu kopā ar Cēsu kājnieku pulku pārvietoja uz Latgales fronti.

   Cēsu pulkam pārejot uz miera laiku sastāvu 1921. gada 1. aprīlī, rota tika izformēta un karavīri iedalīti citās rotās.

   Brīvības cīņu laikā rota zaudēja9 kritušos un mirušos, un aptuveni 25 karavīri tika ievainoti.

   Pirmais rotas kritušaisE.Krieviņš pēc nāves tika apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Ar LKO apbalvots arī pirmais rotas virsseržants A.Lukstiņš,77 rotas karavīri par nopelniem Brīvības cīņās tika apbalvoti ar Triju zvaigžņu ordeni.

   Rotas devīze bija — "No zobena saule lēca";krūšu nozīme — dzintara rombs, uz kura attēlota lecoša saule ar ar stariem un zobens.

 

                          

   1930. gada maijā pēc bijušā rotas dalībnieka K.Dzirkaļa meta tika uzcelts piemineklis rotas pirmo kauju vietu atcerei pie Līvu pagasta nama.

   1929. gada 20. februārī bijušie rotas karavīri nodibināja savu biedrību. 1929. gadā biedrības biedri Rīgas Brāļu kapos uzstādīja piemiņas zīmi Ziemeļlatvijas brigādes pavēlniekam Jorģim Zemitānam.

 

                    

   Biedrības mērķis bija stiprināt bijušo karabiedru saiknes un rosināt Latvijas jaunatnes patriotismu. Par rotas (biedrības) svētku dienu uzskata 6.jūniju – dienu, kad 1919.gadā rota pirmo reizi piedalījās kaujās. Vienpadsmit darbības gados (līdz 1940.g.) īpašu goda biedru statusu piešķīra Latvijas un Igaunijas armiju augstām amatpersonām, izglītībasdarbiniekiem, visiem Cēsu kājnieku pulka komandieriem, kā arī citām izcilām personībām. 1935.gada 6.jūnijā Cēsu pulka skonieku rota par savu gada biedru uzņēma Skolu departamenta direktoru profesoru, pirmo Limbažu vidusskolas direktoru Ludvigu Bērziņu.