1931.gada 14.maijs. No Valsts Limbažu ģimnāzijas hronikas.
(DEBESBRAUKŠANAS DIENA)
Cēsu pulka skolnieku rotas karoga svinīga nodošana Limbažu ģimnāzijai atbrīvošanas atceres svētkos Limbažos.
Svētkos piedalījās: Valsts prezidenta A.Kviesis, izglītības ministrs E.Ziemelis, skolu departamenta dierektors K.Ozoliņš, deputāts L.Ausējs, docnts Ludis Bērziņš, izglītības ministra sekretārs V.Vīgants, ģenerālis Berķis, 5.Cēsu kājnieku pulka komandieris pulkvedis Virsaitis un citi.
Augstie viesi apmetās skolas telpās Klostera ielā 4, kur viesus sagaidīja visa skolas saime.
Pēc derektora apsveikuma audzēknes pasniedz viesiem rozes. Pēc brokastīm, ko pedagogu saime bija rīkojusi viesiem ģimnāzijas zālē, Valsts prezidents visu oficiālo personu pavadībā devās uz pilsētas parka laukumu pieņemt svinīgo parādi, kurā piedalījās arī Limbažu valsts ģimnāzijas audzēkņi un audzēknes. Valsts prezidents apstaigājis parādes dalībnieku rindas, uzrunāja sapulcējušos. Savā runā Valsts prezidents uzsvēra Limbažu atbrīvošanas atceres dienas svarīgāko nozīmi un aicināja nekad neaizmirst Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušos un atbrīvošanas cīņu varoņus, lai tautā būtu dzīvs varoņa gars. Lai jaunatne svēti glabā Cēsu skonieku rotas karogu, kuras daudzi dalībnieki – skolēni – ziedoruši savas dzīvības tēvijas labā. Runu beidzot, Valsts prezidents uaiecināja klātesošos vienoties kopējā tautas lūgšanā. Pēc runas parādes komandieris M.Deigelis uzsauca pirmajam valsts pilsonim “Lai dzīvo!”
Pēc parādes Valsts prezidents ar citiem goda viesiem devās uz Limbažu vlasts ģimnāziju, kur ierakstīja savus vārdus goda viesu grāmatā.
Plkst.15.00 svētku viesi un tauta pulcējās uz liturģisko svētku dievkalpojumu baznīcā. Svētku uzrunu sacīja Umurgas draudzes mācītājs un Limbažu ģimnāzijas skolotājs G.Šaurums. Sprediķi teica doc.L.Bērziņš, Limbažu vidusskolas dibinātājs, pirmais direktors, bet lūgšanu – Limbažu draudzes mācītājs E.Mačs. Dievkalpojumu kuplināja ģimnāzijas koris diriģenta P.Zvīguļa vadībā, čellists Teichmanis un dziedātājs Jēkabsons.
Pēc dievkalpujuma visi svētku dalībnieki sapulcējās bie brīvības cīņās kritušo pieminekļa. Limbažu un apkārtnē kritušos varoņus atcerējās izglītības ministrs doc.E.Ziemelis un nolika lauru vainagu. Cēsu skonieku rotas vārdā vainagu nolika ģen.K.Berķis Limbažu sabiedrisko organizāciju un iestāžu vārdā - dr.Kessels, bet Limbažu ģimnāzijas vārdā skolniece Bušmanis nolika ziedus.
Turpat pie kritušo varoņu pieminekļa notika Cēsu pulka skonieku rotas karoga nodošana. Ģimnāzijas audzēkņus uzrunāja 5.Cēsu kājnieku pulka komandieris Virsaitis. Uzsvērdams karoga – brīvības simbola nozīmi, Svinīgam maršam skanot, skonieku rotas komandieris virsleitnants A.Lukstiņš nodeva rotas karogu Limbažu valsts ģimnāzijas direktoram A.Reimanim, kas pateicās par ģimnāzijai parādīto godu un, uzaicinājis ģimnāzijas audzēkņus svēti glabāt šo dārgo brīvības simbolu, nodeva karogu audzēkņiem – karognesējiem P.Neijam un V.Ozolam.
Ar karoga nodošanu noslēdzās svinību oficiālā daļa, un Valsts Prezidents, audzēkņu jūsmīgiem “lai dzīvo!” saucieniem pavadīts, aizbrauca uz Rīgu.
Plkst.5.00 pēcpusdienā notika svētku mielasts Saviesīgā biedrībā, kur pie galda tika teiktas patriotiskas runas. Plkst.9.00 vakarā Saviesīgā biedrībā doc.L.Bērziņš nolasīja referātu “Tagadnes uzdevumi skolēnu audzināšanā”.
Pēc vakara atklāšanas un doc.L.Bērziņa runas sekoja koncerts.
Virsleitnants A.Lukstiņš nodod karogu Limbažu ģimnāzijas direktoram A.Reimanim.
Limbažu ģimnāzijas audzēkņi sagaida augstos viesus.
1940.gads, 2.maijs No avīzes”Limbažu vēstnesis”, 11.maijs, nr.18
SKATĪSIMIES UN MĀCĪSIMIES NO PREZIDENTA, KĀ JĀDZĪVO LATVIJAI
2.maija rīts jau agri atrada Limbažus sabiedrības lielajām svinībām. Pavasarīgais laiks greznotās ielās un laukumos pulcēja iedzīvotāju pulkus, kuru skaits tapa arvienu lielāks, pauzdams limbažnieku un visu latviešu vīru un sievu cieņu vēstures notikumiem, reizē līdzi tam gatavību dzīvot um mirt tēvzemes labumam un slavai.
Gaidot kara ministra ģen. Kr.Berķa ierašanos Rīgas un Cēsu ielas stūrī bija pulcējušies pilsētas un pašvaldību amatpersonas un iestāžu vadītāji. Cēsu ielā līdz noejai uz ģimnāzijas ielu Klostera ielā goda ierindu izveidoja karavīri, bijušie skonieku rotas cīnītāji, aizsargi, vanagi, ugunsdzēji, citas organizācijas un skolu jaunatne ar saviem karogiem.
Ierodoties kara ministram un pavadoņiem, augsto viesi Limbažu un apkārtnes iedzīvotāju, skolu jaunatnes un organizāciju vārdā apsveica pils.vec. R.Eglītis, izsakot prieku par kara ministra ierašanos un sabiedrības apņemšanos stāvēt par brīvību un neatkarību, ņemot priekšzīmi no tiem cīnītājiem, kuru atcerei un godam limbažnieki svētī 2.maiju.
Sakot atbildes vārdus, kara ministrs pateicās limbažniekiem par brīvības cīņu laika atcerēšanos, kas dod spēku un sparu jaunatnei un ikvienam latvietim.
Aizsardžu pulc.pr-ce H.Dravniece un skoniece T.Pētersone pasniedza kara ministram ziedu veltes, pēc kam augstais viesi sasveicnājās un apstaigāja sagaidītājus, ar kuriem kopā caur karavīru, aizsargu, skolu jaunatnes un organizāciju ierindu devās uz ģimnāzijas telpām Klosteru ielā.
Ierodoties kara ministram ģen.Berķim un pārējiem viesiem svinīgā dievkalpujumā ev.-lut. dievnamā, tos pie ieejas sagaidīja māc. E.Mačs un dr.pr-ks Ošs, bet baznīcā tos atkal sveica aizsardžu un organizāciju goda ierinda. Ienesot altāra telpā bij. skonieku rotas karogu, pēdējam asistējot Limbažu valsts ģimnāzijas un pilsētas un apkārtnes organizāciju karogi, līdz ar saviem nesējiem ciešā lokā ieslēdzot altāru.
Dievkalpojumu ievadot, draudze nodziedāja korali: “Dievs, svētī dārgo Latviju” – “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” melodijā. Altāra runu teica draudzes mācītājs Ed.Mačs, atzīmēdams, kas Skonieku rotas karogs, atnākdams pie mums, atnesīs seno dienu stāstu par lielo varoņlaikmetu. Lai šis karogs aicina atkal tagadējo jauno paaudzi, atgādinot, ka mums visiem viena doma, viena ticība un viens svētums, kam šinī svētku dienā solīties un galvu atsegt – mūsu tēvzeme. Tāpat kā tie kas gāja un cīnījās zem šī karoga, darīja to no visas sirds, tāpat lai arī mēs visu, ko darām tēvzemei, to lai darām no visas sirds.
Svētrunā armijas mācītājs P.Apkalns uzsvēra, ka 2.maijs ir liela un skaista diena kā Limbažiem, tā visai Ziemeļvidzemei. Šodien ir nācis būt kopā ar limbažniekiem un bij.cīnītājiem tas karavīrs, kas brīvības cīņu laikā kā izcilākais vadītājs ir pārstaigājis ne tikai Ziemeļvidzemi, bet plašas mūsu zemes āres. Kara ministrs Kr.Berķis šodien izsaka pateicību bij.Ziemeļvidzemes izcīnītājiem, reizē būdams arī mūsu jaunatnes vidū, ar savu dzīves personības izcilo paraugu aicinādams jaunatni uz lieliem darbiem tēvijas labā. Varoņu piemiņai veltītus svētvārdus teica māc. Mačs. Godinot kritušos karavīrus, draudze piecēlās. Dievkalpojumu kuplināja Rīgas viesi – māklsinieki, orķestris un ģimnāzijas koris.
Tālākā svinību daļa turpinājās ar svētbrīdi pie kritušo varoņu pieminekļa baznīcas laukumā. Pavasara ziediem rotāto pieminekli ietvēra karavīru un aizsargu goda sardze, pulcējās skolu jaunatne un organziāciju pārstāvji ar karogiem. Pieeju piemineklim veidoja karavīru, aizsardžu un organizāciju goda ierinda.
Vēlāk bij.cīnītāji, karavīri, aizsargi, skolu jaunatne un organizācijas kārtojās skatei, kara ministrs ģen.Kr.Berķis ieradās aizsargu mītnē, kur parakstījās viesu grāmatā. Ministrs limbažniekus apsveica Valsts prezidenta vārdā un sacīja runu: “Pirms jūs saņemsiet savā glabāšanā jūsu priekšgājēju Cēsu pulka Skonieku rotas karogu, lai man būtu atļauts pāris vārdos pateikt, kas ir šis karogs, kādiem jauniem uzdevumiem viņš jūs aicina un kādus jaunus pienākumus viņš no jums prasa. Karogs ir vienības simbols visiem, kas iet aiz viņa. Tāpat arī karogs ir zināmas domas, zināmu centienu paudējs. Šī doma un šie centieni izsacīti karogā rakstītā devīzē. Šī devīze ir visiem, kas karogam seko, viņu uzticības zvērests – Dievam tēvzemei un tautai dots svinīgs solījums. Karogs ir aicinājums doto solījumu turēt un pildīt atbādinājums, vienoti par to stāvēt, cīnīties un arī mirt, ja liktenis būtu tā lēmis.”…
Izskanot valsts himnai un suminājumiem Valsts Prezidentam Kārlim Ulmanim, kara ministram Kr.Berķim un nacionālai valdībai, svinīgā klusumā Cēsu pulka skolnieku rotas dalībnieki uznesa savu karogu.
Nododot to glabāšanā Limbažu valsts ģimnāzijai, kapt. Mateass aicināja Limbažu jaunatni vērīgi klausīties vēsturiskā karoga stāstos, kas pauž slavenas atmiņas par seno cīņu un varoņu laiku. Karogu saņemot dir.A.Jansons solījās svēti godam turēt un glabāt varoņu svēto simbolu, gādājot, lai jaunaudze, kuras rokās šis karogs tagad nonāk, izaugtu par krietniem tēvijas sargiem un katrā gadījumā spētu sekot karoga aicinājumam. Tad, nometies ceļos, karogu saņēma skolasaudzēknis H.Zvīgulis, solīdams karogu augsti celt un sargāt vadoņa atjaunotās Latvijas saulē.
Pēc tam skates dalībnieki pulcējās parādes gājienam, ko Baumaņu Kārļa laukumā pieņēma kara min.ģen.Kr.Berķis.
Tālākā svinību daļa turpinājās Saviesīgā b-bā pie azaida galda, par kura izdošanos bija rūpējušās Limbažu pils.aizsardzes. Šeit svētku rīcības komitejas pr-ks dir.A.Jansons nolasīja ļoti kuplās kaitā saņemtos apsveikumus. Ar sveicieniem svinības ibija atcerējusies arī igauņu armijas vadītāji – armijas virspavēlnieksģen.Laidoners un kara ministrs ģen.Rēks.
Dižās svinības noslēdzās vakarā ar koncertu, kurā piedalījās pianist – komponiste L.Garūta u.c., ar labām sekmēm piedalījās arī Limbažu vidusskolas koris dir.V.Baldiņa vdībā – dziedoņu vienība, uz ko patiesi varam būt lepni.
Lielos svētkus atkal nomainījusi darbdiena, bet svētku iejūsma un apņēmība neizgaisīs. To limbažnieki vērtīs darbos, lai diža un slavena aug mūsu tauta un tēvuzeme.
Cēsu pulka rotas karogu saņem ģimnāzijas audzēknis A.Ozoliņš Ģenerālis Kr.Berķis svinīgajā uzrunā teica:”Jūsu skolas saimē šis karogs tagad ne vien liecina par jūsu apņemšanos sekot viņam, kalpot Latvijai, bet viņš jums arī atgādinās vienmēr, ka “no zobena saule lēca”. 1940.gada jūnijā Limbažu ģimnāzija karogu nodeva glabāšanā Latvijas valsts vēstures muzejam.