Limbažu Galvenajā bibliotēkā 27. aprīlī 8.a2 un 10. klases skolēniem bija iespēja tikties ar jauno rakstnieci Dainu Tabūnu un uzzināt ko vairāk par viņas pirmo stāstu krājumu ar visai zīmīgu nosaukumu - “Pirmā reize”.
Daina Tabūna radīja ļoti pozitīvu un radošu iespaidu par sevi. Viņa ļoti interesanti un plaši varēja atbildēt uz mūsu uzdotajiem jautājumiem. Izstāstīja iespējas, kā sākt rakstīt stāstus, deva padomus, kas var palīdzēt, piemēram, ir pasākumi, kuros iegūt jaunus draugus un lielu pieredzi, jaunas zināšanas - nometne "Aicinājums" un Jauno autoru seminārs.

     Ceturtdien, 19.maijā Limbažu novada ģimnāzijas jauniešu grupa: Tabita Ozoliņa, Ēriks Daniels Baltalksnis, Kārlis Luste, Ričards Pabērzs un Ritvars Dubults skolas direktores Guntas Lāces vesti un skolotājas Ijas Puisānes pavadīti un Cēsu kauju vispārīgos faktos iesvaidīti draudzīgā kopā piedalījās Cēsu pulka Skolnieku rotas Karoga svētku pasākumā Smiltenē – tradicionālajā 10 Ziemeļvidzemes skolu tikšanās reizē.

     Limbažu novada ģimnāzijā ne tikai kārtējais mācību gads, bet arī Erasmus+ projekts „Mana skola, mana Eiropa, mana nākotne” tuvojas noslēgumam. Kā bija paredzēts sākumā, tad pēdējā projekta dalībvalstu (Latvijas, Vācijas un Turcijas) tikšanās norisinājās Limbažos, kad vērīgākie iedzīvotāji veselu nedēļu, no 9. līdz 16.aprīlim, noteikti ielās un veikalos pamanīja svešākas sejas.

     Šī nedēļa ar ārvalstu ciemiņiem bija spraiga, interesanta un ļoti saliedējoša. Lai gan vēsais un drēgnais laiks nelutināja, tomēr visi – gan skolēni, gan arī skolotāji bija optimistiski un pozitīvi noskaņoti. Projekta galvenais mērķis – jauniešu tālākizglītības un karjeras iespēju apzināšana Eiropā, galvenokārt tika sasniegts, apmeklējot dažādu profesiju pārstāvjus, kuri stāstīja par savu izaugsmes un karjeras veidošanās ceļu, kā arī salīdzinot dažādas gan profesionālās, gan arī augstākās izglītības iestādes un to piedāvātās iespējas ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu studentiem un skolēniem.

     Alekša Daumes lekcija bija ļoti patiesa. Manuprāt, visiem pusaudžiem vajadzētu dzirdēt, par ko lektors runāja. Viņš mums pastāstīja par to, ka daudzi šobrīd ir uz pieaugšanas sliekšņa, bet netiek tam pāri. Lektors ļoti precīzi, ar īstiem, spilgtiem dzīves piemēriem minēja tās trīs lietas, kas ir jāpārcieš, jāizdzīvo un jāpieredz, lai kļūtu (manā gadījumā) par VĪRIETI. Savukārt meitenes varēja dzirdēt padomus, kā kļūt par sievietēm.

26.aprīlī
Limbažu novada ģimnāzijā
VECĀKU DIENA

• Plkst. 17.00 skolas padomes sanāksme B korp. 201.kab.;
• plkst. 18.00 A korp. aktu zālē direktores Guntas Lāces informācija par skolas aktualitātēm ;
• plkst. 18.15 saruna ar lektoru Aleksi Daumi par panākumu domāšanas stratēģiju;
• pēc tam tikšanās ar klašu audzinātājiem.

Aicināti visi interesenti!

Skolas administrācija

LIMBAŽU NOVADA skolu 6.klašu salidojums Limbažu novada ģimnāzijā –
IZZINĀSIM SAVU ZEMI – LATVIJU!

     Iespējams, šādi sākas jauna tradīcija – kad, sagaidot Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienu pie mums salido novada skolu 6.klašu skolēni, lai piedalītos komandu sacensībās par Latviju, tās senvēsturi, valstiskumu un tā izveidošanos. Savas zināšanas par Latvijas ģeogrāfiju, dabu, vēsturi, tradīcijām komandas varēja demonstrēt gan tradicionāli, gan veicot uzdevumus datorā, gan komandu kapteiņiem minot „Slepenajā kastē” paslēpto.
     Tikšanās sākās ar mobilizējošu uzdevumu – iezīmēt un ierakstīt Latvijas kontūrā prasīto. Senlatvijas ciltis precīzāk prata ierakstīt Vidrižu, Limbažu sākumskolas vēsturnieki, Limbažu 3.vidusskolas meitenes, bet ģeogrāfiskos objektus – upes, pilsētas, ezerus labi pārzināja arī Umurgas skolēni un Sudraba komanda no Limbažu 3.vidusskolas.

     2016.gada 20.aprīlī Limbažu novada ģimnāzijas 10.a klases skolēni un audzinātāja devās uz Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas organizēto karjeras izglītības pasākumu – izglītības informāciju izstādi ”Veru durvis uz augstskolu”, lai iepazīstinātu skolēnus ar izglītības un karjeras iespējām.

Gunta LĀCE, Limbažu novada ģimnāzijas direktore

      Tālāk sākas neskaidrības – jāsaprot, kas tieši jāmaina, kā to izdarīt, un pats sāpīgākais jautājums – kurš ir tas, kuram jāpiepūlas un jāizkāpj no savas komforta zonas, lai izglītība, kuru iegūst Latvijas jaunā paaudze, būtu mūsdienīgāka un reālajai dzīvei atbilstošāka.