Limbažu Valsts ģimnāzijas skolēnu viesošanās LR Saeimā

Š.g. 24. novembrī Limbažu Valsts ģimnāzijas 11.b klases skolniecēm Paulai Hannetei Sokolovskai, Paulai Anetei Loiko un 12.c klases skolniecēm Tīnai Graudiņai un Laurai Jansonei kopā ar pedagoga palīgu Irīnu Noriņu bija iespēja mācību ekskursijas laikā apmeklēt Latvijas Republikas Saeimas ēku un iepazīties ar deputātu darbu.

Vispirms iepazinām frakciju telpas, kurās partijas “Jaunā Vienotība” deputāti strādā ikdienā. Deputātiem ir noteikts darba režīms. Saeimas darbs ir organizēts sesijās. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija, bet kārtējo sesiju starplaikā var sasaukt ārkārtas sesiju. Saeimas kārtējās sēdes parasti notiek reizi nedēļā – ceturtdienās. Saeimas komisiju sēdes visvairāk notiek otrdienās, trešdienās un ceturtdienās. Sarunā mūsu ģimnāzijas meitenes pastāstīja par saviem nākotnes plāniem.

Iespaidīga bija ekskursija Latvijas Republikas Saeimas namā Jēkaba ielā 11. Sākotnēji ēka bija kalpojusi Vidzemes bruņniecības pašpārvaldes orgāna – Vidzemes landtāga – vajadzībām. Pēc Pirmā pasaules kara ēku izmantoja Tautas padome un LSPR valdība. 1920. gadā ēka pārgāja Latvijas Republikas Satversmes sapulces īpašumā, bet 1923.-1934. gadā to izmantoja Latvijas Republikas parlamenta jeb Saeimas vajadzībām. 1934.-1940. gadā namā atradās Latvijas Valsts prezidenta administratīvie dienesti. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā un pēc Otrā pasaules kara šajā namā darbojās Latvijas PSR Augstākā padome, 1990.-1993. gadā Latvijas Republikas Augstākā padome. Kopš 1993. gada namā atkal notiek Latvijas Republikas Saeimas sēdes.

Ēka celta eklektiskā historicisma stilā, bet pati ēkas ideja ir aizgūta no Florences piļu renesanses arhitektūras. Ēkas formās un galvenajā reprezentācijas zālē, kur notika Vidzemes landtāga sēdes un svinības, izmantoti renesanses motīvi, Luija XVI stils iedvesmoja Dzeltenās zāles interjera izveidi, bet gotikas stils – ēdamzāles iekārtojumu.

Paulai Anetei patika, ka katrai telpai ir savs stils un, līdz ar to, sava funkcija.

Iespaidu atstāja glezna, kurā attēlots Latvijas karogs. Izrādījās, ka tā nav gleznota, bet tie ir 3000 cilvēku paraksti, kuri rakstīti ar vienādu krāsu. Kā stāstīja ekskursijas vadītāja, LR Saeima priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa - Lukašēvica, tad brīžos, kad sēdē tiek apspriests kāds sarežģīts jautājums un to nevar izlemt, viņa, atnākot uz šo telpu smelties spēku un atcerēties, ka tauta viņu ir ievēlējusi un viņai jākalpo tautai.

Lielā Saeimas sēžu zāle, kuru bieži redzam televīzijas ziņu raidījumos, vizuāli likās mazāka, bet iespaidīga. Katram deputātam ir sava darba vieta, atkarībā no piederības partijai.

Savukārt Saeimas bibliotēkas telpās deputāti var atrast nepieciešamo informāciju.

Mums parādīja laikraksta “Valdības Vēstnesis” 1922. gada 30. jūnija izdevumu, kurā pirmo reizi publicēta Latvijas Satversme.

Dāvanas, kuras Saeimas deputāti kā valsts varas pārstāvji saņēmuši no ārvalstu sūtņiem, izvietotas vitrīnās. Tās mūs pārsteidza ar savu krāšņumu un iespaidīgumu.

Ekskursija Saeimas ēkā ģimnāzijas skolniecēm deva vielu pārdomām gan nākošās profesijas izvēles sakarā, gan paplašināja redzesloku.

Irīna Noriņa

Saeima Kolaza