Limbažu Valsts ģimnāzija

Ej, apkārt neskatīdamies,

Vai šis un tas tev līdzi ies!

Ja sava darba esi cienīgs,

Gan izdosies, kaut ej viens vienīgs!

(Ludis Bērziņš)

Ludvigs Bērziņš.  Skolas direktors 1920. – 1922.

Limbažu vidusskolā strādā ar 1919./1920.mācību gadu, vienlaicīgi izpildot arī mācītāja pienākumus Limbažu ev. luterāniskajā baznīcā. Viņš panāca Limbažu vidusskolai Valsts vidusskolas statusu, mācību programmu tuvinot ģimnāzijas prasībām;  iesāka vairākas tradīcijas, ko Limbažu vidusskolēni turpināja attīstīt visu brīvvalsts periodu. Limbažnieku vidū iemantoja cieņu un mīlestību un Limbažus apmeklēja arī vēlāk – kad bija pasniedzējs Rīgas skolotāju institūtā, filoloģijas zinātņu doktors, profesors, teoloģijas goda doktors. Paliekošs ir viņa darbs latviešu literatūras vēsturē.

L. Bērziņš ir autors gan Limbažu skolas, gan skolotāju himnai.

Limbažu vidusskolas, bet no 1930. gada ģimnāzijas ēka Klostera ielā 4 (kopš dibināšanas 1920.gadā).

Skolas ēka Rīgas ielā 2 (kopš dibināšanas 1920. gadā).

Skolotāju himna

SĒJĒJAM.

Dzīvus asnus skatīt drīkstam,

Jaunus augus laistīt drīkstam.

 Drīkstam saulei vārtus vērt,

Tautas klētī graudus bērt.

Svēts ir mūsu aicinājums,

Auglīgs mūsu mūža gājums.

Un, kad mūsu rokas gurs,

Jaunas liesmas jaunie kurs.

L. Bērziņš starp vidusskolas skolotājiem.

Ādams Reimanis. Skolas direktors no 1922. līdz 1934. gadam

Pedagogs, klasiskās filoloģijas speciālists.

Ā. Reimaņa laikā tika stabilizēts mācību darbs humanitārajās un reālklasēs, Limbažu vidusskola ieguva ģimnāzijas statusu. Ā. Reimanis rūpējās par skolas finansiālās bāzes veidošanu – iegūstot, izmantojot, un izīrējot zemes gabalus, sagādājot laivas skolas lietošanai, organizējot bazārus un koncertus naudas ieguvei grāmatām un mūzikas instrumentiem. Direktors pats bija muzikāls un veicināja vidusskolā, vēlāk ģimnāzijā pašdarbību – skolā darbojās orķestris, stīgu kvartets,  koris ar 89 dziedātājiem piedalījās 1926. gada Dziesmu svētkos. Tradicionāli izlaiduma klases limbažniekiem rādīja vairākcēlienu lugas, koncertēja gan Saviesīgās biedrības namā, gan Limbažu ev. luterāņu baznīcā. Ģimnāzijā aktīvi darbojās jaunsargu, gaidu, mazpulku organizācijas; skolēni iesaistījās sabiedriskajā dzīvē, vācot līdzekļus labdarībai, piedaloties Limbažu aleju un parku veidošanā.

1931. gada 14. maijā A. Reimanis ģimnāzijas vārdā saņēma ceļojošo Cēsu pulka skolnieku rotas karogu. Svinībās klāt bija klāt Valsts prezidents A. Kviesis.

Kārlis Bērziņš. Skolas direktors no 1934. līdz 1936. gadam.

Beidzis Latvijas universitāti, jurists. Skolā K. Bērziņš mācīja latviešu valodu. Vadīja skolu, cenšoties ievērot pamatīgi veidotās tradīcijas,  bija smalkjūtīgs, tolerants. Direktors ar entuziasmu iesaistījās Meža dienu pasākumos – viņa laikā Lielezera krastmalā iestādīta bērzu aleja un birzīte.

1941. gadā K. Bērziņš un viņa dēls tika arestēti un deportēti.

 Artūrs Jansons. Skolas direktors no 1936. līdz 1941. gadam.

Matemātikas skolotājs. Pēc dabas bija saticīgs un smalkjūtīgs. Kā direktors A. Jansons turpināja jau iedzīvinātās tradīcijas – teātra uzvedumus, Meža dienas,  atbalstīja mazpulku organizāciju. A. Jansona laikā skolas kolektīvs ieguva savu karogu un 1940. gadā ieguva ceļojošo Cēsu pulka skolnieku rotas karogu. Šajās svinībās kā viesis piedalījās skolas dibinātājs L. Bērziņš.

Jānis Balodis. Skolas direktors no 1941. līdz 1944. gadam.

Direktors bija bioloģijas skolotājs. Vācu okupācijas gados skola strādāja smagos apstākļos, jo skolas telpās vācieši bija ierīkojuši kara slimnīcu un skola turpināja darbu dažādās, mācībām nepiemērotās telpās.

Jānis Ēķis. Skolas direktors no 1944. līdz 1946. gadam.

Skolā sāka strādāt vācu okupācijas laikā kā dziedāšanas skolotājs, vadīja pūtēju orķestri, arī pats uzstājās koncertos. Pirms kara J. Ēķis bija strādājis Nacionālajā operā, bet Limbažos nodibināja un vadīja bērnu mūzikas skolu. 50. gados bija Valmieras Viestura vidusskolas direktors.

Roberts Ozoliņš. Skolas direktors no 1946. līdz 1950. gadam.

R. Ozoliņš pēc izglītības bija ķīmiķis, vairāku zinātnisku darbu autors. Izglītības sistēmā ienāca strādāt no ražošanas – Jelgavas linu fabrikas. Ķīmiju R. Ozoliņš mācīja jau no 1943. gada un turpināja līdz 1957. gadam. Bijušie skolēni bija pateicīgi par pamatīgām zināšanām ķīmijā.

Augusts Grjunbergs. Skolas direktors no 1950. – 1953. gadam.

Ieradās Latvijā pēc II pasaules kara no Krievijas, kur bija ieguvis pedagoga profesiju un tika norīkots strādāt par Limbažu Izpildkomitejas priekšsēdētāju. Skolā mācīja krievu valodu. Bija sirsnīgs cilvēks, apzinīgi veica izvirzītos uzdevumus.

Anatolijs Jekaraševs. Skolas direktors no 1954. līdz 1959. gadam.

Ģeogrāfijas skolotāja specialitāti  A. Jekaraševs ieguvis Cēsu Valsts skolotāju institūtā un Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā. A. Jekaraševu uz skolas direktora posteni norīkoja arī kā II pasaules kara Sarkanās armijas veterānu. Toreiz skola  vēl bija ģimnāzija no 8. līdz 12. klasei un darbojās divās ēkās.  Skolai bija sava saimniecība – 4 govis, 6 cūkas u. c.

Skolēniem bija noteikts formas tērps. Meitenēm – tumši zilas kleitas un priekšauti, zēniem – tumši zils uzvalks ar cietu apkaklīti.  Skolotāja Amoliņa vadībā bija izveidojies labs pūtēju orķestris un koris. Bija arī tautas deju un vingrošanas pulciņš. Vingrotājus apmācīja pats skolas direktors, un toreiz nebija ne kārtīga sporta laukuma, ne zāles, kur darboties.

Limbažu vidusskolas ēka Rīgas ielā 30 (kopš 1959.gada).

Uz šejieni pārcēlās skolnieki no ēkas Rīgas ielā 2 un Klostera ielas. 1961./1962 gadā tai pievienoja Limbažu 7-gadīgo skolu. Lielā skolēnu skaita dēļ darbs notika divās maiņās.

Varis Baltiņš. Skolas direktors no 1959. līdz 1962. gadam.

Skolā mācīja bioloģiju. Prata cienīt savus kolēģus un mācīties no viņiem. V. Baltiņš mīlēja ziedus, zaļumus un raudzījās, lai tie rotātu skolas klašu kabinetus un gaiteņus.

Jāzeps Brolišs. Skolas direktors no 1962. līdz 1965. gadam.

Savas darba gaitas Limbažos uzsāka kā Tautas Izglītības nodaļas vadītājs. Skolā mācīja vēsturi, centās skolotāju vidū popularizēt jaunas pedagoģiskas metodes. Kā direktors J. Brolišs nopietni strādāja pie skolas materiālās bāzes nostiprināšanas, veidoja jaunas  tradīcijas  – Limbažu vidusskola sāka piedalīties Draudzības festivālos. Vēlāk turpināja darbu Rīgas Politehniskajā institūtā.

Harijs Andersons. Skolas direktors no 1965. līdz 1977. gadam.

Uz Limbažiem ieradās amatu rotācijas rezultātā kā bijušais Alūksnes un Kandavas vidusskolu direktors un vēstures skolotājs. Lielu enerģiju H. Andersons ieguldīja jaunās vidusskolas ēkas būvniecības uzraudzīšanā, cenšoties panākt, lai skola būtu lielāka un modernāka, taču Izglītības ministrijas un Limbažu rajona vadība šīs ieceres neatbalstīja.

H. Andersona vadībā Limbažu 1.vidusskola kā viena no pirmajām Latvijā pārgāja uz racionālo kabinetu sistēmu un no jauna ar tehniskajiem līdzekļiem iekārtoja kabinetus, kur strādāja laborants. Šajos kabinetos mācību stundas notika pēc iepriekš izstrādāta grafika. Vidusskolā tika ierīkots arī darbmācības kabinets profesionālu šoferu apmācībai.

Vēlāk H. Andersons strādāja laikraksta “Progress”redakcijā.

Limbažu 1.vidusskolas ēka Rīgas ielā 28 ( kopš 1972.gada).

Tomēr arī esošā skolas ēka ir par mazu, lai uzņemtu visus skolēnus, tāpēc dažas klases ir izvietotas skolēnu Jaunrades namā un 2. vidusskolas internāta telpās.

Aina Broliša. Skolas direktore no 1977. līdz 1988. gadam.

A. Broliša skolā strādā no 1960. gada par ģeogrāfijas skolotāju un direktora vietnieci. Skola turpināja tradīcijas, piedalījās Dziesmu un deju svētkos.  1982.g.darbu uzsāka A. Buņķa vadītais zēnu koris. Kā jauna skaista tradīcija izvēršas Draudzības festivāli , skola  kā atzinību saņēma Ceļojošo karogu, sistemātiski ieguva apbalvojumus sporta sacensībās. Kā pedagogi skolā tiek uzaicināti daudzi Limbažu 1. vidusskolas absolventi, un kā tradīcija sāk veidoties absolventu salidojumi.

Modris Jirgensons. Skolas direktors no 1988. līdz 1998. gadam.

M. Jirgensons Limbažu 1. vidusskolā strādāja no 1980. gada kā fizikas, astronomijas, informātikas, rasēšanas, matemātikas skolotājs. Viņš izveidoja pirmo informātikas kabinetu.

Šajos gados notika pāreja uz izvēles programmām, skolā atgriezās latviskās tradīcijas. Īpaši M. Jirgensona audzinātajās klasēs notika interesantas aktivitātes – laivošana pa upēm, kalnu tūrisms.

Pārsla Ķauķe. Skolas direktore no 1998. līdz 2008. gadam.

P. Ķauķe Limbažu 1.vidusskolā strādāja kā ģeogrāfijas skolotāja. Šajā periodā skola pārgāja uz 4 mācību programmām,  iesaistījās starptautiskos projektos. Ar direktores iniciatīvu tika atjaunots skolas karogs un no 1998. gada 10. decembra atsākti skolas karoga svētki, tā godinot 1939. gadā darināto skolas karogu, ko padomju varas laikā bija spējusi saglabāt bijušā skolas saimnieka Kārļa Jansona ģimene. Limbažu 1.vidusskola no jauna iesaistījās Cēsu pulka Skolnieku rotas ikgadējos pasākumos, skolā atradās Limbažu rajona Vides izglītības centrs.  Ar direktores iniciatīvu tika organizēti vērienīgi skolas 80 gadu jubilejas svētki, tika izveidota un izdota Skolas vēstures grāmata. 2000. gadā skolā viesojās prezidente V. Vīķe – Freiberga.

Ineta zariņa. Skolas direktore no 2008. līdz 2014. gadam.

Skolēni A. Ozoliņš, K. Cīrule, K. Beļauniece, skolas direktore I. Zariņa, skolotājs U. Umulis tikšanās reizē ar ASV.