Skolas vēsture

Limbažu novada ģimnāzijas vēsture sākās 1918. gada rudenī, kad Ludis Bērziņš, kurš bija Dubultu ģimnāzijas direktors, ieradās Limbažos, lai dibinātu jaunu vidējās izglītības mācību iestādi. Tolaik skola tika dēvēta par Bērziņa-Šmithena reālģimnāziju. 1920. gadā skolai tika piešķirts Valsts vidusskolas statuss, un šis gads tiek uzskatīts par Limbažu Valsts vidusskolas oficiālo dibināšanas gadu.

1930. gadā Limbažu Valsts vidusskolu pārdēvēja par Limbažu Valsts ģimnāziju, lai gan skolas programma un kvalitāte jau atbilda ģimnāzijas līmenim. Skolai bija stabils pamats, un līdz 1934. gadam tajā bija mācījušies 547 skolēni, lai gan mācību maksa bija augsta – 40 lati 1928. gadā un 96 lati 1934. gadā.

1931. gada 14. maijā ģimnāzija saņēma Cēsu pulka skolnieku rotas karogu, ko pasākumā, klātesot Valsts prezidentam A. Kviesim un augstām amatpersonām, pasniedza skolas direktoram. Skola piedalījās dažādos patriotiskos un izglītojošos pasākumos, tai skaitā Meža dienās un Latvijas neatkarības svētkos.

1932. gadā ģimnāzija paplašinājās, izveidojot divgadīgu vakara skolu ar galdnieku un mājturības darbnīcām, kā arī vēlāk papildinot to ar aušanas un lauksaimniecības kursiem. Skolā strādāja vairākas svešvalodu grupas – angļu, vācu un krievu.

Skolai bija arī savs karogs, kura izveide tika finansēta ar līdzekļiem, kas savākti, organizējot teātra izrādes un muzikālus vakarus. 1939. gadā karogs tika iesvētīts un skolēni nodeva svinīgu zvērestu, solot to sargāt skolas godam un Latvijas slavai. Padomju okupācijas laikā karogs tika slepus glabāts, un tas tika atjaunots un atdots skolai 1990. gadā, un 1998. gadā skola aizsāka tradīciju – ik gadu svinēt karoga svētkus.

Direktora Ādama Reimaņa vadībā skola izveidoja savu orķestri, kori un drāmas kolektīvu. Par aktīvu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē viņš saņēma Trīs Zvaigžņu IV šķiras ordeni. Skola veicināja arī sporta aktivitātes, īpaši ūdenssportu, par ko pilsēta tai piešķīra ezera platību, kā arī 20 ha zemes sporta laukuma izveidei.

Limbažu vidusskola (vēlāk ģimnāzija) ar savu tradicionālo mācību programmu, sabiedriskām aktivitātēm un patriotiskām vērtībām kļuva par nozīmīgu izglītības centru, kas arī šodien nes Limbažu Valsts ģimnāzijas vārdu un turpina veicināt izglītības attīstību reģionā.

Skolas vēsture gadskaitļos

1914. gada augusts: Limbažu pamatskola paziņo par mācību darba pārtraukšanu, jo abi skolotāji tiek iesaukti kara dienestā.
1918. gada rudens: Limbažos ierodas Dubultu ģimnāzijas direktors Ludis Bērziņš, lai izveidotu vidusskolu, ko limbažnieki dēvēja par Bērziņa-Šmithena reālģimnāziju.
1919. gada janvāris: Padomju vara apvieno vairākas skolas, izveidojot Limbažu vidusskolu.
1919. gada maijs: Limbažos ierodas Pagaidu valdības komandants Vilis Gelbe, organizējot mobilizāciju un kārtības uzturēšanu.
1919./1920. mācību gads: vidusskola turpina darbu ar 21 skolēnu, vadību pārņem Ludis Bērziņš.
1919. gada rudens: Limbažu pilsētas ģimnāzija sāk savu darbību.
1920. gada maijs: Limbažu pilsētas ģimnāzija iegūst Valsts vidusskolas statusu, un šo gadu uzskata par skolas dibināšanas gadu.
1922. gads: par skolas direktoru kļūst Ādams Reimanis.
1924. gads: Limbažu pilsēta piešķir skolai 9 ha ezera platības ūdenssportam un 20 ha zemes sporta laukuma ierīkošanai.
1925. gads: vidusskolas stundas tiek iedalītas humanitārajā (a-klase) un eksaktajā (b-klase) virzienā.
1925. gada pavasaris: Limbažu vidusskola ievieš pavasara mūzikas vakarus ar kora un orķestra priekšnesumiem.
1928. gads: mācību maksa tiek noteikta 40 lati gadā; direktors Ādams Reimanis saņem Trīs Zvaigžņu ordeni (IV šķira), bet skolotājs Eduards Dūnis – V šķiras ordeni.
1930. gads: Limbažu Valsts vidusskola tiek pārdēvēta par Limbažu Valsts ģimnāziju.
1931. gada 14. maijs: Cēsu kauju atceres svētkos Limbažu ģimnāzija saņem Cēsu pulka skolnieku rotas karogu.
1934. gads: par Limbažu Valsts ģimnāzijas direktoru kļūst Kārlis Bērziņš; mācību maksa tiek palielināta līdz 96 latiem.
1935. gads: ģimnāzijas pakļautībā tiek nodibināta divgadīga bezmaksas vakara skola ar galdniecības, mājturības, lauksaimniecības un aušanas nodaļām.
1937. gads: Limbažu ģimnāzijas kolektīvs nolemj veidot savu karogu un rīko pasākumus līdzekļu vākšanai. Karogu veido mākslinieks Rūdolfs Pētersons, izšuj A. Dambis.
1939. gada 10. decembris: karoga saņemšana kļūst par plašām svinībām ar dievkalpojumu un koncertu baznīcā; skolēni dod svinīgo zvērestu sargāt karogu.
1940. gads: Limbažu Valsts ģimnāzija vēlreiz saņem Cēsu skolnieku rotas karogu, kas vēlāk tiek nodots Latvijas Vēstures muzejam.
Padomju vara: Skolas karogu noslēpj un glabā Kārļa Jansona ģimene Limbažos.
1944./1945. mācību gads: darbu uzsāk Limbažu vidusskola – pārmaiņas izglītības sistēmā un jauno telpu iegūšana.
1955. gads: skola iegūst jaunu nosaukumu – Limbažu 1. vidusskola, jo Limbažos tiek atvērta Limbažu 2. vidusskola ar krievu mācību valodu.
1959. gads: Limbažu 1. vidusskola pāriet uz jauno skolas ēku Rīgas ielā 30.
1961./1962. mācību gads: Limbažu 1. vidusskolai tiek pievienota Limbažu 1. septiņgadīgā skola.
1972. gads: Limbažu 1. vidusskola uzsāk darbu jaunajās telpās Rīgas ielā 28.
2011. gada 1. oktobris: Limbažu 1. vidusskola tiek reorganizēta, izveidojot Limbažu sākumskolu (1.-6. klase) un Limbažu novada ģimnāziju (7.-12. klase). Skola darbojas divās ēkās – kādreizējās 1. un 2. vidusskolas telpās.
2012. gada novembris: tiek atklāta pāreja starp skolas ēkām.
2014. gada 30. maijs: Limbažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā tiek iesvētīts Limbažu novada ģimnāzijas vēsturiskā karoga atdarinājums.
2015./2016. mācību gads: Limbažu novada ģimnāzijā mācās 250 skolēni, strādā 37 pedagogi un 24 tehniskie darbinieki. Skolā ir 17 klašu komplekti no 7. līdz 12. klasei.
2020. 1.septembris: Limbažu novada ģimnāzija tiek reorganizēta, pievienojot tai Limbažu sākumskolu. Skola atgūst Valsts ģimnāzijas statusu un kļūst par Limbažu Valsts ģimnāziju no 1. līdz 12. klasei.