Projekta “Skolas soma” ietvaros š.g. 14. oktobrī skola piedāvāja apmeklēt izrādi “Dullais” pēc stāsta “Dullais Dauka” motīviem. Izrāde bija paradzēta 7.-9. klašu auditorijai.
Izrāde bija citādāka, tādējādi unikāla savā izpildījumā. Man patika viņu vienkāršā un tajā pašā laikā radošā interpretācija mūsdienīgā stilā, kas ļāva attīstīt arī iztēli. Tika aktualizētas arī problēmas, ar kurām diemžēl citiem cilvēkiem nākas saskarties arī ikdienā – vardarbība ģimenē, dažādie slāņi un to savstarpējās attiecības, kā arī sodīšana par zinātkāri. Tas ļāva padomāt par mūsu vērtībām, kas ir dotas, kā arī par to, ko mēs varētu darīt, lai mazinātu šādas problēmas. Ļoti interesanti, ka aktieri iekļāva stāstus no savas bērnības. Izrāde uzreiz kļuva personīgāka, jo tika pārkāpta šī izdomātā barjera starp aktiera tēlojumu un pašu aktieri, kurš arī ir dzīvs cilvēks un piedzīvo to pašu, ko mēs.
Pēc izrādes nonācu pie secinājuma – mums ir jānovērtē un pat jābūt pateicīgiem, ka mūs neviens nevar sodīt par mūsu zinātkāri, kā arī mēs varam sevi attīstīt tik, cik paši vēlamies. Daudzviet pasaulē šādi prieki pat ir liegti. Izrāde arī rosināja domāt, kāpēc vispār ir jāsoda par to, ka centies izprast lietas vairāk nekā citi.
Tā ir tik brīnišķīga iespēja, ka izrādi, kurā piedalās profesionāli aktieri, var noskatīties tepat skols telpās. Tas arī pierāda to, ka izrādēm obligāti nav nepieciešama plaša telpa, kurā skatītāji ir norobežoti no aktieriem. Šis vienozīmīgi bija pavisam citādāks veids, kā baudīt mākslu. Nenožēlojām, ka aizgājām.
Terēze un Agnija
Šī gada 26. septembrī pie Limbažu novada ģimnāzijas loga klauvēja zeltaini izraibinātais rudens, taču loga otra pusē tam atbildējām mēs – krāsainām dvēselēm piepildītie ģimnāzisti.
Dzejas dienas aizvadījām lielā tuvībā un omulībā. Ar mīlestību un čaklām rociņām izdekorētajā pagrabstāva JoJo zālītē sarūmējāmies teju pie 40 cilvēkiem. Lielākā daļa protams mākslinieku.
Uz nelielās skatuvītes, pieticīgā apgaismojumā jaunieši deklamēja dzeju, rādīja dažnedažādākos teatrālos uzvedumus un muzikālos priekšnesumus tēmas noskaņās. Sākot ar Madaras Pormalas dvēseļu stīgu aizskarošo parafrāzi par I. Ziedoņa “Dēls bezgalīgi grima” līdz pat ģitāras aranžējumam Jāņa Griškoita izpildījumā un Lauras Nemmes dziedājumam skolas pagalmā.
Sirsnīgo pasākumu papildināja sildoša tēja un vēdera priekam sagādātie gardumi.
Epizodes no kafejnīcas var atrast ne tikai mūsu atmiņās un sirdī, bet arī Pētera Alkšņa profesionālajās fotogrāfijās, kurās viņš spējis notvert katru mazo tā vakara burvību.
Dzejas dienas noslēguma odziņa bija iespēja atstāt savu vēstījumu uz kāda no telpas spoguļiem, kā arī pavadošā gaismas taciņa, ko veidoja divas apšūtu burciņu un svecīšu virtenes uz bruģa.
Autors: Emīlija Paula Krogzeme, 12. a
Vairāk P.Alkšņa un U. Buša uzņemtās fotogrāfijas var apskatīt ŠEIT!
