Limbažu Valsts ģimnāzijā – ikgadējās vēlmju un iespēju sarunas
Teātra un kino režisore Krista Burāne ar Limbažu Valsts ģimnāzijas skolēniem sprieda arī par kultūras lomu mūsdienās. Uz galdiņa – Lielais Kristaps un Spēlmaņu nakts balvas, ko režisore saņēmusi
Limbažu Valsts ģimnāzijā tā jau kļuvusi par tradīciju – pavasara pusē vecāko klašu skolēni tiekas ar dažādu jomu speciālistiem vēlmju un iespēju sarunās, lai uzklausītu viņu pieredzi un arī ieteikumus, kā izvēlēties savu profesiju, nodarbošanos. No līdzīgiem karjeras izglītības pasākumiem šo atšķir formāts – tās nav ciemiņu lekcijas, viņiem zālē nostājoties jauniešu priekšā, bet itin atklātas sarunas, sēžot visiem omulīgi nelielās grupiņās pie galdiņiem. Ja lielā auditorijā kāds no skolēniem varbūt saminstinātos uzdot jautājumu, kas viņu tiešām urda, tad brīvā atmosfērā saruna raisās pavisam citādāk, daudz drošāk. Un arī uzaicinātie viesi parasti atzīst – vadīt nodarbību kā lektoriem daļai būtu pat ļoti satraucoši, bet aprunāties ar jauniešiem mazās kompānijās ir interesanti arī pašiem.
Pirmoreiz šāds pasākums ģimnāzijā notika 2020.gada februārī, pēc tam kovidlaika dēļ bija pārtraukums, bet šīs reizes tikšanās bija jau trešā pēc piespiedu pauzes. Ģimnāzijas karjeras konsultante Ieva Ratniece gan atzīst, ka nebūt nav viegli atrast ekspertus, kuri gatavi tikties ar skolēniem, tāpēc ir ļoti pateicīga visiem, kuri aicinājumam atsaucas. Izraugoties pasākuma viesus, tiek uzklausīti arī jauniešu ieteikumi. Piemēram, šoreiz bija vēlme tikties ar arhitekti (uzsverot, ka vēlētos sastapt tieši sievieti) un arī mediķi, kuram nākas strādāt ar dažādām iekārtām. Kad eksperti piekrituši, par visiem tiek sagatavotas īpašas vizītkartes, kāda ir viņu darba pieredze, izglītība, arī vaļasprieki, dzīves moto vai ieteikums jaunajiem ļaudīm. Skolēni, tās izlasot, izvēlas, ar kuru vislabprātāk pasākumā tiktos. Varbūt tikai ar vienu, varbūt ar diviem vai trim – tas gan ir maksimums, cik pusotras stundas laikā var pagūt. Pēc tam pārdomām vielas atliku likām, kas var palīdzēt atrast tieši savu ceļu.
Skolnieču saruna ar masieri un Limbažu slimnīcas radiogrāferi Uģi Vaļģi
Limbažu Valsts ģimnāzijā ikgadējās vēlmju un iespēju sarunās ar vecāko klašu skolēniem tikās dažādu jomu un specialitāšu cilvēki, daloties savā pieredzē un atziņās par profesijas izvēli. Daļa no viņiem paši savulaik beiguši šo izglītības iestādi, citiem te mācās (vai mācījušies) bērni. Šoreiz ekspertu desmitniekā bija arhitekte Agnija Kurzemniece, psiholoģe un mākslas terapeite Ilze Lismane, masieris un Limbažu slimnīcas radiogrāfers Uģis Vaļģis, kino un teātra režisore Krista Burāne, nekustamā īpašuma vērtētāja Ilze Apeine, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Limbažu daļas vada komandieris Mārtiņš Metuss un šī dienesta Vienotā kontaktu centra pārvaldes Vidzemes reģiona nodaļas inspektore dežurante resursu vadībā Zanda Akmene, arī būvuzrauga palīgs, ēku projektētājs, būvinženieris Raimonds Brikmanis. Vēl jauniešiem bija iespēja aprunāties ar Valentīnu Apeini, kurš sniedz pakalpojumus uzņēmumiem darba aizsardzībā un ugunsdrošībā. Tāpat ar uzņēmēju, skaņu un gaismas režisoru Mareku Motti, kurš gādā par dažādu pasākumu tehnisko nodrošinājumu, ir arī dīdžejs, filmē un montē video. Kā mēdz teikt, cilvēks – orķestris.
Iedvesmas saruna ar Mareku Motti
Ģimnāzijas viesi sarunām ar skolēniem bija ļoti nopietni gatavojušies, pārdomājuši savas kādreizējās izvēles. R.Brikmanis un A.Kurzemniece līdzi bija paņēmuši skices un datorus, lai parādītu, kā top projekti, M.Motte demonstrēja video no dažādiem koncertiem un pasākumiem, abi VUGD speciālisti piedāvāja jauniešiem iepazīties ar bukletiem par izglītošanos un darbu šajā jomā. Savukārt K.Burāne bija atvedusi parādīt savas balvas – gan Lielo Kristapu, gan Spēlmaņu nakts apbalvojumu. Diskusijas brīžam bija tik aizrautīgas, ka ģimnāzijas direktore Gunta Lāce, kura bija nosacītais zvaniņš, kas vēstīja, ka katrai sarunai atvēlētā pusstunda galā un skolēniem jādodas pie nākamā sarunbiedra, pielaidīgi ļāva vēl kādu brīsniņu parunāties.
Vienpadsmitklasniece Dārta Silvija Ozola pēc pirmā raunda – tikšanās ar K.Burāni – atzina, ka sirsnīgā, atklātā saruna ļoti patikusi. Izsmeļoša, precīza informācija, kā mūsdienās ir strādāt kultūras jomā, bet vienlaikus emocionālas, cilvēciskas atziņas par dzīvi. – Tiešām bija vērts atnākt uz šo pasākumu, – atzina jauniete, kura domā varbūt izvēlēties profesiju, saistītu ar kultūru. Pati K.Burāne pēc trim sarunām ar skolēnu grupām sacīja, ka šis formāts, kurā jaunieši satiekas ar dažādu profesiju, pieredžu cilvēkiem, ir ļoti veiksmīgs. Īpaši tāpēc, ka mazās grupiņas ir atklātību veicinoša vide, skolēni cits citu iedrošina, iedvesmo. – Ja es varu ar savu pieredzi viņiem palīdzēt, daru to, – teica režisore. – Kultūras un mākslas lielais uzdevums ir ļaut cilvēkiem domāt par to, kas notiek te un tagad. Arī skolēniem uzsveru, cik svarīgi ir mācīties kļūt par pasaules radītājiem, nevis patērētājiem. Man tiešām liekas – jo vairāk katrs uz sevi skatīsimies kā uz radītājiem, jo pasaule būs cilvēcīgāka, rūpju un maiguma pilna. Tas ir īpaši svarīgi tik sarežģītā laikā kā šobrīd. Ir jārada kultūras pasaule, kur nevis aizbēgt un paslēpties, bet kur smelties spēku…
Arhitekte A.Kurzemniece sacīja, ka vēlējusies jauniešiem uzsvērt – šī ir profesija, kas apvieno tehniskas zināšanas, milzu precizitāti un radošumu. – Varbūt drusku viņus nobiedēju, bet varbūt tieši iedrošināju – tas ir ļoti interesants darbs. Izstāstīju arī, kāpēc pati savulaik izvēlējos šo profesiju. Skolas gados mani ļoti aizrāva tehniskā rasēšana, kaut patika un padevās daudz kas. Mācījos Zvejniekciema vidusskolā – neparastā ēkā, ko projektējusi Marta Staņa. Pamazām man radās apjausma, ka arhitekts veido vidi, kurā mēs dzīvojam. Tas ir tik interesanti – iztēloties un radīt ēkas, kurās cilvēkiem patīk dzīvot. Radīt vīziju, kas tiek īstenota, dod gandarījumu par rezultātu. Es droši vien arī nākamajā dzīvē turpinātu to pašu. Jauniešiem uzsvēru, cik svarīgi atrast darbu, kas tiešām patīk. Līdzīgu domu pauda R.Brikmanis, uzsverot, ka šāds pasākuma formāts ir super. Sarunas raisījušās viegli, ieteicis skolēniem arī apmeklēt Rīgas Tehniskās universitātes – ja interesē tās piedāvājums – rīkotos pasākumus, kas notiek reizi mēnesī sestdienās, lai, uzklausot profesionāļus, būtu skaidrāks priekšstats par iespējamo studiju virzienu. Divpadsmitklasnieks Markus Surovs, kurš arī iepriekšējos mācību gados apmeklējis šos pasākumus, pēc sarunas ar R.Brikmani sprieda, ka , tikai sarunājoties, uzklausot dažādus sarunbiedrus, pamazām kļūst skaidrāks, ko darīt pēc skolas absolvēšanas. Jāizlemj gan būs pašam.
Divpadsmitklasnieki Rihards Alksnis (no labās) un Markus Surovs ar interesi aplūko būvprojektētāja un būvuzrauga palīga Raimonda Brikmaņa rādītās skices
Skolēnu saruna ar Valentīnu Apeini – darba aizsardzības, ugunsdrošības un kvalitātes sistēmas speciālistu
Skolēnu saruna ar Ilzi Apeini – nekustamā īpašuma vērtētāju un pārvaldītāju.
Dažas skolēnu un ekspertu atziņas pēc pasākuma:
- Ikkatrā darbā, kā arī jebkur dzīvē, nebaidīties jautāt palīdzību! (Elīna Grīnberga)
- Ļoti patika šī gada izvēlētie profesiju pārstāvji. Pat ja izvēlētos profesijas, kas nav manā interešu lokā, tik un tā bija noderīgi no katra uzzināt kādu noderīgu dzīves gudrību un padomu. (Melisa Miķelsone)
- Sapratu, ka nevajag baidīties izmēģināt vairākas profesijas, lai atrastu savu īsto. (Adriana Miķelsone)
- Klausoties citu cilvēku pieredzi un karjeras stāstus, tas mani iedvesmoja tik ļoti neuztraukties par savu izvēli un to, ka tā varētu būt “nepareiza”. (Estere Miklāva)
- Mani ļoti iedvesmoja Uģis Vaļģis, viņš spēja pārliecināt, ka tu vari apgūt dažādas specialitātes, bet beigās aiziet pavisam kaut kur citus, un arī tas ir okei. (Beāte Skreitule)
- Šodienas vērtīgākā atziņa ir nebaidīties un mēģināt, un turpināt tiekties pēc iecerētā. (Sintija Almane)
- Svarīgi uzrunāt ikvienu ieinteresēto, jo vienmēr būs kāds, kam tas liksies saistoši. Ja mēs ar savu darbu un sarunām jauniešus spējam uzrunāt, dienests jau ir ieguvējs. (Zanda Akmene)
- Jauki pavadīts vakars! Abpusēji nozīmīgas sarunas un jautājumi. (Ilze Lismane)
Lailas Paegles
teksts un foto
Pārpublicēts no Ausekļa: 2025.gada 4.marts
MEDICĪNA – nākotnes profesijas un ieguldījums karjeras izaugsmē
Vidzemes slimnīca 2025.gadā svin savu 50 gadu jubileju. Lai to svinētu kopā ar skolēniem un radītu jauniešos interesi par profesijām medicīnas nozarē, 14.februārī SIA “Vidzemes slimnīca” Personāla daļas vadītāja Sanita Kandele, vispārējās aprūpes māsa anestēzijā un intensīvajā terapijā Maira Šlujeva, ārsts – rezidents, anesteziologs – reanimatologs Egija Junusova, fizioterapeite Elīna Dūrena dalījās ar praktisku informāciju par:
- medicīnas studiju iespējām Latvijā;
- karjeras izaugsmes perspektīvām veselības aprūpes nozarē;
- studējošo pieredzi un ikdienu.
S.Kandele akcentēja, ka ārsta darbs ir atbildība – pacienta veselības, dažkārt dzīvības un savas sirdsapziņas priekšā. Ārsta darbs ir arī milzīgs gandarījums un patiess prieks par labi padarīto darbu, par izglābtu veselību vai pacienta dzīvību.
Nepieciešamās prasmes:
- pacietība;
- izturība;
- emocionāla stabilitāte;
- prasme saprasties ar dažādiem cilvēkiem;
- prasme iejusties cita cilvēka situācijā jeb empātijas spējas;
- spēja operatīvi rīkoties;
- saglabāt mieru kritiskās un sarežģītās situācijās;
- prasme pieņemt lēmumus ātri un pareizi;
- saglabāt distanci.
Jau skolā uzmanību nepieciešams pievērst tādiem mācību priekšmetiem kā ķīmija, bioloģija, valodas, ētika, psiholoģija un sports.
Vidzemes slimnīcā vispārējām aprūpes māsām tiek nodrošināts darbs sekojošās māsas profesijas specializācijās – anestēzijā un intensīvajā aprūpē, bērnu aprūpē, perioperatīvajā aprūpē.
Nepieciešamās prasmes:
- vērība;
- uzmanība;
- atsaucība;
- līdzjūtība;
- precizitāte;
- spēja uzņemties atbildību;
- izrādīt iniciatīvu;
- neapjukt ārkārtas situācijās.
Īpašu uzmanību nepieciešams pievērst tādiem mācību priekšmetiem kā ķīmija, bioloģija, ētika, psiholoģija un sports.
Visām ārstniecības profesijām nemitīgi jāpaaugstina kvalifikācija, apmeklējot seminārus, kursus, lekcijas, medicīnas biedrību sēdes, kongresus.
Personāla daļas vadītāja savā stāstījumā uzskaitīja, cik dažādu profesiju pārstāvji strādā Vidzemes slimnīcā, piemēram,
lietvedībā- lietveži, arhivāri;
finanšu jomā – ekonomisti, grāmatveži, statistiķi, uzskaites operatori;
personāla vadībā – personāla speciālisti, darba aizsardzības speciālisti;
juridiskais personāls – juristi;
informācijas tehnoloģiju speciālisti;
klientu apkalpošanas jomā – reģistratori;
sociālie darbinieki;
ārstniecībā – farmaceita palīgi, sterilizācijas tehniskie darbinieki;
saimnieciskajā nodrošinājumā – šoferi, veļas mazgātāji, apkopēji, sētnieki, pavāri, virtuves strādnieki, enerģētiķi, elektriķi, noliktavas pārziņi;
medicīnas fiziķi.
Vidzemes slimnīca piedāvā darba vietas jaunajiem ārstiem, medmāsām, funkcionāliem un citiem speciālistiem.
Kāpēc izvēlēties studēt medicīnu?
- Iespēja palīdzēt cilvēkiem un veikt svarīgu darbu sabiedrības labā.
- Augsts profesijas prestižs un stabilitāte.
- Dažādas karjeras iespējas un specializācijas.
- Personīgais izaicinājums un profesionālā izaugsme.
- Labs atalgojums.
Medicīna Vidzemē ir svarīgs sektors, un šajā reģionā ir nepieciešami kvalificēti speciālisti, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi.
Skolnieču atziņas pēc pasākuma:
- “Pēc šodienas stundas / nodarbības, manas domas par iešanu mācīties ārstos apstiprinājās.” (Viktorija)
- “Nodarbība bija interesanta! Pastāstot par novirzieniem, liek aizdomāties, ko tiešām tālāk darīt. Šo sieviešu stāstītais aizrāva, un bija jauki klausīties, ar ko viņas ikdienā nodarbojas.” (Sabīne)
- “Manuprāt, bija ļoti interesanta nodarbība! Man patika, ka viņas vairāk izstāstīja par iespējām mācīties un mācību procesu, ne tikai darba iespējām. Kā arī ļoti interesanti bija klausīties par katra personīgo pieredzi. Man personīgi šī nodarbība iedrošināja izvēlēties tieši šo – ārsta ceļu.” (Madara)
- “Man ļoti patika ārstu un medmāsas prezentācija par dažādām profesijām un to ikdienu, un mācību procesu, ka tas tiešām ir grūts, bet atalgojošs.” (Melisa)
Pedagogs karjeras konsultants Ieva Ratniece
Ko varu darīt tagad, lai palielinātu savas izredzes sasniegt to, ko vēlos?
21.janvārī Limbažu Valsts ģimnāzijā pie 11. un 12. klašu skolēniem ar nodarbību viesojās Rīgas Stradiņa universitātes students Rolands Indričāns un Latvijas Universitātes students Mikus Lembergs. Studenti dalījās savā pieredzē par pašattīstību, mērķu sasniegšanu un palīdzību citiem.
Rolands Indričāns studē starptautisko uzņēmējdarbību un ekonomiku RSU un ir aktīvs dažādās jomās. Papildus tam viņš aktīvi darbojas kā mentors Southwestern Advatage programmā, palīdzot jaunajiem dalībniekiem izprast tādas svarīgas tēmas kā:
- mērķu izvirzīšana un sasniegšana;
- laika efektīva plānošana;
- piemērotākā karjeras ceļa izvēle;
- finanšu pratība nākotnei.
Rolands ir arī SOS Bērnu ciematu labdarības fonda vēstnesis un aktīvi iesaistās RSU studentu dzīvē kā Studentu padomes biedrs, apliecinot savu vēlmi palīdzēt un veidot labvēlīgu vidi apkārtējiem. Studenti dalījās savos pieredzes stāstos un sniedza praktiskus padomus mūsu skolas skolēniem, topošajiem studentiem. Iedvesmoja jauniešus domāt par savu nākotni un to, kā izmantot savas iespējas, lai sasniegtu gan akadēmiskus, gan personīgus mērķus.
Viens no galvenajiem nodarbības tematiem bija par pašattīstības nozīmi. Lai gūtu panākumus, ir nepieciešams ne tikai smagi strādāt, bet arī nepārtraukti pilnveidot sevi. Viņi dalījās ar praktiskām stratēģijām, kā uzlabot laika menedžmentu un kā pieņemt pārdomātus lēmumus par karjeru. Tāpat tika doti ieteikumi, kā plānot savas finanses, lai nodrošinātu stabilu nākotni. Tika iedots arī grāmatu saraksts, kuras būtu vēlams izlasīt. Skolēnus pārsteidza Mikus prasme salikt rubika kubu.
