Limbažu Valsts ģimnāzija

1930. gadā Limbažu Valsts vidusskolu pārdēvēja par Limbažu Valsts ģimnāziju, faktiski mainot tikai nosaukumu, jo skolas programma, skolēnu skaits un apguves līmenis ģimnāzijai atbilda jau kopš 1920. gada.

Līdz 1934. gadam vidējo izglītību šajā skolā bija ieguvuši 547 Limbažu skolēni, lai arī mācību maksa bija 40Ls 1928. gadā, bet 1934. gadā – 96 Ls.

Pošoties svētkiem – Ģimnāzijas 10 gadu jubilejai 1930. gadā.

1931. gada 14. maijā Limbažu ģimnāzijai Cēsu kauju atceres svētkos svinīgi tika nodots Cēsu pulka skolnieku rotas karogs. Svētkos piedalījās Valsts prezidents A. Kviesis, izglītības ministrs E. Ziemelis, skolu departamenta direktors K. Ozoliņš, deputāts L. Ausējs, docents un Limbažu vidusskolas dibinātājs L. Bērziņš, ģenerālis Kr. Berķis u.c.

LR prezidents A. Kviesis, Limbažu ģimnāzijas direktors Reimanis, ģenerālis Prauls.

Skolas ēkā Klostera ielā 4 viesus sagaidīja visa skolas saime. Pēc svinīgām brokastīm Valsts prezidents visu oficiālo personu pavadībā devās uz pilsētas parka laukumu pieņemt svinīgo parādi, kurā piedalījās arī Limbažu valsts ģimnāzijas audzēkņi.

Ar 1935. gadu ģimnāzijas pakļautībā pārgāja divgadīga papildus skola (ar mācību laiku vakaros), kurā mācības notika par brīvu. Sākotnēji tajā bija divas nodaļas – galdnieku un mājturības, bet vēlāk arī lauksaimniecības un aušanas nodaļas. Katrai nodaļai praktiskās nodarbības notika savā dienā, bet katras trešdienas vakaros visu nodaļu audzēkņiem bija jāapmeklē vispārizglītojošo priekšmetu nodarbības.

Darbojās arī angļu, vācu un krievu valodas grupas.

Limbažu ģimnāzijas audzēknes Priežkalniņā.

1934. gadā par Limbažu Valsts ģimnāzijas direktoru kļūst Kārlis Bērziņš.

Meža dienas.

1937. gadā Limbažu ģimnāzijas kolektīvs iecerēja veidot savu karogu. Lai vāktu līdzekļus, tika organizēti muzikālie vakari, teātra iestudējumi, piemēram, R. Blaumaņa luga “Zagļi” un Laursona “Senču kāzu godības”.

350 no 650 latiem karoga iegādei ziedoja Limbažu aizsargu organizācija.
Karoga metu ar uzrakstu ”Augsim stipri tēvzemes mīlestībā” darināja mākslinieks, zīmēšanas skolotājs Rūdolfs Pētersons, karogu izšuva A. Dambis kundze Rīgā.

Limbažu Valsts ģimnāzijas svētki 1939. gada 10. decembrī izvērtās par plašām svinībām visas pilsētas mērogā, kas sākās ar dievkalpojumu un koncertu baznīcā. Saņemot karogu, ģimnāzijas 200 audzēkņi nodeva svinīgo zvērestu.

Par visiem svētumiem, ko nesam,
Lai šo ikviens sev pirmā vietā liek:
No zemes šīs mēs izauguši esam,
Par zemi šo mums galvas jānoliek.

Skolas godam un Latvijas slavai
Solos šo karogu sargāt arvien!

Padomju varas gados skolas karogu savā namā Parka ielā 20 noslēpa un glabāja skolas ilggadīgā darbveža Kārļa Jansona ģimene. 1990. gada 30. jūnijā svinīgos apstākļos Limbažu ev. luterāņu baznīcā skolas 70 gadu atceres svētkos K. Jansona mazbērni karogu nodeva Limbažu 1. vidusskolas kolektīvam. Karogu iesvētīja Limbažu ģimnāzijas absolventi – mācītāji Augusts Ālers un Jānis Dreiblats.  1998. gada 10. decembrī- skolas karoga dzimšanas dienā- sāka atzīmēt karoga svētkus.

2014. gada 30. maijā tagad jau Limbažu novada ģimnāzijas kolektīvs devās uz Limbažu luterānisko baznīcu, lai saņemtu mācītāja svētību skolas karogam, kas atjaunots pēc vēsturiskā  1939. gada karoga zīmējuma.

2014. gads. Pēc direktores Inetas Zariņas iniciatīvas skolas atjaunotā karoga iesvētīšana.

Artūrs Jansons – Limbažu Valsts ģimnāzijas direktors no 1936. līdz 1941. gadam.
Viņa laikā rosīgi darbojas gan sabiedriskās organizācijas, gan mākslinieciskā pašdarbība.

1937. gada 19. jūnijs. A. Jansons kopā ar ģimnāzijas skolēniem

1940. gadā Limbažu Valsts ģimnāzija vēlreiz saņem Cēsu skolnieku rotas karogu, kuru, padomju varai veidojoties, nodeva glabāšanā Latvijas vēstures muzejā. Aiz ģenerāļa Berķa ģimnāzijas direktors A. Jansons.

Ģimnāzijas skolēnu goda sardze sveic dr. Eglīti, ģenerāli K. Berķi un ģenerāli Dankeru.