Pirmais pasaules karš. 1914.g.augustā par mācību darba pārtraukšanu paziņoja Limbažu pamatskola, jo abi skolotāji iesaukti kara dienestā.

•  Tika slēgtas vācu skolas. Sabiedrībā izteikti uzskati, ka vācu skolas vairāk kalpojušas latviešu pārvācošanai nevis vācu tautības pašu vāciešu vajadzībām.

•  Laikrakstos parādījās ziņas par Limbažu skolniekiem, kas aizbēguši no mājām, lai piedalītos karadarbībā. Viens no stāstiem vēsta par Katvaru dārznieka 14 gadu veco dēlu – Limbažu tirdzniecības skolas skolnieku Bērziņu, kurš bēdzis, lai piedalītos karā, bet atsūtīts uz mājām no Šauļiem.

•  Tirdzniecības skolas inspektors K.Deiders paziņoja, ka trīs uzcītīgi skolnieki, kuru tēvi krituši kaujās, skolā tiks atbrīvoti no mācību maksas līdz kursu beigām.

•  Skolas vāca ziedojumus, lai atbalstītu latviešu karavīrus: kreklus, cimdus u.c.lietas.

 

PĒC LATVIJAS VALSTS PROKLAMĒŠANAS

•  1918.g.rudenī Limbažos ieradās Dubultu ģimnāzijas direktors Ludis Bērziņš. Viņa uzdevums bija izveidot vidējo mācību iestādi, ko limbažnieki dēvēja par Bērziņa – Šmithena reālģimnāziju.

No L.Bērziņa atmiņu grāmatas

Mūža rīts un darba diena

… 1918.gadā reālskolas skolnieku sastāvs bij teicams. Skolotāju sastāvs varēja darīt godu katrai mācību iestādei ….

 Latvija bija proklamēta, bet Limbažos viņas reālais spēks nebij vēl jūtams…

 

 

•   1919.g.nodibinātā padomju vara veica izglītības reformu -  apvienoja reālģimnāziju, meiteņu ģimnāziju, Deidera tirdzniecības skolu un izveidoja Limbažu vidusskolu, par kuras vadītāju tika uzaicināts Lielnors.

Ludis Bērziņš: ” …1919.g.janvārī lielinieki dibināja vidusskolu, uzdodami man tajā organizēt humanitāro nozari. Skolnieki nelabprāt padevās lielinieku kārtībai, bet darbs gāja, jo skolniekiem bija dziņa mācīties un skolotāji nebija viņu ienaidnieki, arī sastāvs bija iepriekšējais.

Lielinieku pārspīlētais modernisms ir bīstams tai ziņā, ka grib ar ko  strauju un sensacionālu atvietot koncentrēšanos un ilgstošu darbu… Lielinieku rīkotajos kursos strādāt varēja tīri labi, jo klausītāji gribēja visā vientiesībā ko labu mācīties, ciktāl tas bez lielākiem pūliņiem iespējams.”

Šīs skolas izdotās beigšanas apliecības vēlāk atzina par nederīgām, jo zināšanu līmenis neatbilda prasībām. Padomju vara Limbažos noturējās līdz 1919.g.26.maijam.

1919.gada ziema. Limbažu vidusskolas skolēni un skolotāji.

 

BRĪVĪBAS CĪŅU LAIKS.

Maija beigās Limbažos ieradās Pagaidu valdības sūtītais komandants Vilis Gelbe, kura uzdevums bija organizēt mobilizāciju Latvijas armijai, kārtības uzturēšanu un izlūkošanas patruļas, kurās aktīvi iesaistījās Limbažu skolu jaunieši. L.Bērziņš vēlāk atbalsta Cēsu pulka skolnieku rotas karoga veidošanu.

•  1919./1920.mācību gadā vidusskola darbu turpināja (skolēnu skaits 21). Tagad to atkal vadīja izcilais pedagogs, vēlākais Rīgas skolotāju institūta direktors Ludis Bērziņš.

„Skolas dzīvē ar jauniem laikiem vajadzēja rasties jauniem apstākļiem…1919.g.rudenī pašvaldības dibinātā Limbažu pilsētas ģimnāzija sāka savas gaitas. Skolas pedagoģisko darbu neviens netraucēja. Cita lieta bija skolas materiālā bāze. Pilsētas kasē līdzekļu nebija. Tādos apstākļos izmēģināju laimi Rīgā, un Limbažu ģimnāzija bija pirmā no provinces ģimnāzijām, ko valsts ņēma savā uzturēšanā. Kopā ar pamatskolu, skolnieku skaits bija ap 600.

Šo – 1920.g.maiju, kad skola ieguva Valsts vidusskolas statusu, tad arī uzskata par Limbažu Valsts vidusskolas dibināšanu. Skolas mācību programma pilnībā atbilda ģimnāzijas prasībām.

 

Kad 1920.g.pavasarī ar šo lielo un pienācīgi disciplinēto skolu,  karogiem plīvojot, gājām zaļumos, tad sirdis atplauka, rodoties sajūtai, ka dzīve sāk atkal iet sliedēs un uz drupām grib zelt jauna Dzīvība.

Šie - maija karogotie gājieni kļuva par Limbažu vidusskolas tradīciju.

 

Tu nebēdā, vai saule lec vai riet,

Nav dzīves straumei sākuma, nav gala.

Kad gaismas Dievs pār Tavu galvu iet,

Ar mieru ņem tos starus, ko viņš dala!

 

 

 

 

                                    

                                                      Rīgas iela 2                                                            Klostera ielā

Vidusskola darbojās divās ēkās – Skolas ielā 4 (tagadējā Klostera ielā ) atradās skolas vadība, darbvedība un reālklases; bijušā Tirdzniecības skolā – Rīgas ielā 2 – ģimnāzijas novirziena klases, kurās mācīja latīņu, angļu, vācu, franču un krievu valodas.

 

 

Limbažu ģimnāzijas himna līdz 1940.gadam.

L.Bērziņa vārdi

A.Šīda mūzika.

Sveiki meži, sveikas pļavas,

Sveks, tu mīļais saules vaigs.

Sveikas druvas, sveikas dravas,

Sveiks, tu karstā darba laiks!

Dzīvi spēki lietin lejas,

Pavēl ziedēt, pavēl briest.

Nevar tie ir ļaužu sejās

Gurdumu un bēdas ciest.

Nesnauž zeme ziemas autos,

Kā gan sirds lai krūtīs snauž.

Kā es jauns lai skumjām ļaujos?

Laiks man jaunus mērķus sprauž.

Vai gan zemes ziedu dvaša

Velti mani ārā vils?

Dzīve brīva, tale plaša –

Jāmeklē man brīnumpils.

Bet, ja pili neatrastu,

Kur var brīnumpuķe zelt,

Gan šīs jaunās rokas prastu

Pašas laimes pili celt.

 

Ludis Bērziņš ar audzēkņiem1921.g. Vidusskolā mācās 33 skolēni.

 

Strādāja 13 skolotāji: T.Brīvulis El.Zelmene, E.Stegere, A.Maurīte, A.Baumane, A.Kreiers, M.Kreiere, M.Treimanis, K.Sedlenieks, E.Robiņa, L.Hedviga, Ē.Akmentiņš.

Lielu uzmanību veltīja svešvalodas apguvei. Skolā mācīja latīņu, angļu, vācu, franču un krievu valodas.

Jau kopš skolas dibināšanas skolēni aktīvi iesaistījās Limbažu pilsētas pasākumos.

 

Limbažu vidusskolas skolnieces 1922.g.

 

Jau no 1920.g.skolā ieviesa stingri reglamentētas formas: meitenēm – tumši zili svārki 15 cm pāri ceļiem, blūzes ar krādziņu, melni priekšauti svārku garumā; melnas kurpes un zeķes. Svētku gadījumā var nēsāt tautisku apģērbu. Galvassega – tumši zila matrožveidīga cepure, kuras kreisajā pusē piesprausts žetons – burti V.L.Ģ.

 Zēniem garas melnas bikses un svārki ar stāvu apkakli. 1936.g. IM noteikumi paredzēja vienādus tērpus visu ģimnāziju audzēkņiem. Meiteņu apavu papēžu augstums drīkstēja būt 3.5 cm. Ģimnāzijas audzēkņa forma vidēji maksāja 40 latus, formas cepure ap 4 lati, priekšauts 7.5 lati.

IV klases abiturentes. 1923.gads.

Vidusskolēnu gājiens 1925.g.

 

 

 

 

  

Ādams Reimanis – Limbažu vidusskolas direktors no 1922.g. 

 

 Skolā tika iekārtoti dabas zinības, ģeogrāfijas un vēstures, fizikas un ķīmijas kabineti.

1925.g.vidusskolas mācību stundas tika iedalītas virzienos: humanitārajā (a-klases) un eksaktajā (b-klases).

Mācību maksa 1928.g.bija 40 Ls gadā. 15 skolēni no mācību maksas bija atbrīvoti. 1934.g.mācību maksa bija 96 Ls, bet 20% skolēnu no mācību maksas bija atbrīvoti pavisam, 1/3 skolēnu – daļēji.

„Mācību gaitu stipri kavē tas, ka skolēni ierodas uz skolu ar nokavējumiem. No ganu gaitām nav ieradušies vēl 40 audzēkņu.” Laikraksts „Limbažu Vēstnesis”, 1928.g.oktobris.

• Trūcīgos finansiālos līdzekļus skola papildināja ar blakus ienākumiem. 1924.g.bazārā  ar laimes aku tā tika iegūti 2300 Ls. Par šiem līdzekļiem tika iegādāti mūzikas instrumenti, kuru spēli mācīja skolas skolotāji: literatūras skolotājs M.Kļaviņš apmācīja vijolniekus, direktors Ā.Reimanis čellistus. Orķestri un kori vadīja matemātikas skolotājs Eduards Dūnis.
• Skolas stīgu kvartetu vadīja P.Zvīgulis.

• Izveidojās limbažnieku iecienīta un apmeklēta tradīcija – Limbažu vidusskolas pavasara mūzikas vakari ar kora un orķestra uzstāšanos Saviesīgās biedrības zālē; decembrī – dramatiskā kolektīva izrādes; pavasara koncerti ev.luteriskajā baznīcā. Teātra izrādes iestudēja arī no Rīgas atbraukuši režisori, kā piemērām J.Duburs. 1925.g. Saviesīgās biedrības zālē vidusskolēni izrādīja „Skroderdienas Silmačos”.

• Andreja Jurjāna piemiņas vakars 1928.g

 

 

Limbažu vidusskolas skolotāju kolektīvs pavadot pensijā Doku Ati (1.r.4.no kreisās) Blakus skolas direktors Ā.Reimanis.

 

1924.g.Ā.Reimanis panāca, ka

• Skolai Limbažu pilsēta piešķir 9 ha ezera platības ūdens sporta attīstībai

…jo bez tā skolā nevarētu attīstīt ūdenssportu, lai no mūsu jaunatnes jo vairāk izaugtu pilsoņi, kuri veicinātu mūsu jūrniecības attīstību.

• Sporta laukuma ierīkošanai un aramzemei - ap 20 ha zemes pie lielceļa, kas ved uz Rīgu

Ģimnāzisti vienā no skolai piederošām laivām 1936.g.

 

Sporta laukums Dūņezera kreisajā puse, aiz bijušās Meža muižas Ozolainē

 

Skolēnu mākslas izstādē

 

1928.g.ar Trīs zvaigžņu IV šķiras ordeni apbalvots valsts vidusskolas direktors Ādams Reimanis, bet ar

 V šķiras ordeni skolotājs Eduards Dūnis.

1929.g.tika pieņemts lēmums par skolnieku formas ieviešanu vidusskolā.

Direktors Ā.Reimanis un vidusskolas skolotāji, otrais no labās – mācītājs E.Mačs.