Uzdrošināties iziet skatītāju priekšā un viņus uzrunāt

Februāris jau gadu desmitiem ir mēnesis, kad Latvijā notiek skolēnu skatuves runas konkursi. 7. februārī Limbažu Bērnu un jauniešu centrā pulcējās Limbažu novada bērni un jaunieši, lai rādītu savus talantus.

Novada konkursam gatavojoties, vairākās skolās pirms tam risinājās savas skates, lai izraudzītos labākos. Limbažu novada ģimnāzija šoreiz rīkoja nedaudz citādāku pasākumu – runātāji uzstājās pilsētas vecajā rātsnamā. Īpašu noskaņu radīja jau pati senatnīgā telpa. Var teikt, ka tas bija ne tikai novada konkursa ģenerālmēģinājums, bet savā ziņā arī pārdomu pēcpusdiena, ieklausoties skolēnu runātajās dzejas un prozas rindās. Klausītājos bija gan pedagogi, gan runātāju draugi un atbalstītāji. Bija arī žūrija. Tiesa, ne pārāk oficiāla. Vērtētājos bija Limbažu Galvenās bibliotēkas Klientu apkalpošanas centra galvenā bibliotekāre Aiga Evertovska, Limbažu sākumskolas skolotāja Ilze Vērdiņa kopā ar audzēkņiem, kuri piedalījušies šīs izglītības iestādes skatuves runas konkursā, – otrklasnieku Henriju Braunu un piektklasnieci Grētu Gritenaiti. Arī man, pārstāvot Ausekli, bija iespēja ieklausīties skolēnu teiktajā. Mūsu uzdevums nebija piešķirt punktus un sadalīt vietas, bet izraudzīties savu simpātiju balvu saņēmējus.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Velga Kalēja atzina, ka šie konkursanti ir īpaši cilvēki. Viņi nenobīstas nostāties publikas priekšā, bet ir arī ļoti jūtīgi, jo runātos vārdus un emocijas pārdzīvo sevī. Arī pedagogam, meklējot audzēkņus, kuri var uzrunāt klausītājus, jābūt iejūtīgiem un vērīgiem, lai pārliecinātu un iedrošinātu. Kopā atrastu atbilstošo dzejoli un prozas darbu, kas saderētu ar jaunā cilvēka iekšējo pasauli. Tā katram vispirms ir saruna ar sevi un tikai pēc tam ar savu vēstījumu var doties pie citiem. Arī skolotāja pati bija izraudzījusies eseju, kas viņai likās piemērota šim pasākumam, – Māra Čaklā Nozagto gliemežnīcu. Iedrošinot ģimnāzistus, vispirms uzstājās Grēta ar Pētera Brūvera dzejoli, kas beidzās ar jautājumu – par ko tu domā, kad paliec viens? Un tad cits pēc cita klausītāju priekšā izgāja deviņi ģimnāzisti. Pasākuma noslēdza viesis – mazais Henrijs. Un arī viņa deklamētais Ievas Samauskas dzejolis par draugiem tā vien vedināja uz pārdomām – mums katram it kā ir tik daudz draugu, bet reizēm pietrūkst viena vienīga… Kad visi savu uzstāšanos beidza, skolotājiem bija vajadzīgs laiks, izvēloties, kuri ģimnāzisti dosies uz novada konkursu, savukārt simpātiju žūrijai – pārdomājot, kuram dot balvu. Savukārt konkursanti tikmēr cienājās ar kliņģeri un mēs varējām arī nedaudz patērzēt.

Vienpadsmitklasniece Venija Dīriķe šādā konkursā piedalījās pirmoreiz. – Neesmu skatuves cilvēks, bet skolotāja pierunāja. Tagad zinu, kādas ir sajūtas uzstājoties, – rezumēja meitene. Arī septītklasniekam Gustavam Bremmeram šis bija pirmais konkurss. Skolotāja piedāvājusi, un viņš piekritis pamēģināt. Būdams liels lasītājs, izvēlējies sev tuvus autorus – Frici Bārdu un Imantu Ziedoni. Jautāts, vai turpmāk vēl būtu gatavs stāties skatītāju priekšā, zēns vien noteica: – Sarežģīts jautājums. Devītklasniece Paula Sondore sākumskolas gados regulāri piedalījusies daiļrunātāju konkursos, tad divus gadus izlaidusi. Kad skolotāja Ilze Ābola tagad piedāvājusi, sākumā kategoriski pateikusi – nē. Pedagoģei tomēr izdevies pierunāt. – Taču tas mani vairs īsti nesaista, arī satraukums tagad ir citādāks nekā bērnībā, – sprieda meitene. Savukārt desmitklasniece Diāna Dmitruka pati gājusi taujāt skolotājiem, vai šogad atkal būs konkurss. Bērnībā vairākkārt piedalījusies, bet pēdējos gados diemžēl ap šo laiku viņu vienmēr pieveikusi gripa. – Man ļoti patīk būt uz skatuves. Esmu kādu laiciņu spēlējusi teātri, tagad dziedu kā soliste. Meitene konkursam bija izvēlējusies ļoti dramatisku fragmentu no Sabīnes Košeļovas romāna Rīga – Maskava 21. gs. mīlas stāsts. – Pati to sameklēju, man tieši patīk, ka teksts stāsta par pārdzīvojumiem. Runājot bija tādas emocijas, ka gandrīz grūti turpināt. Diānas klasesbiedrene Agnese Anna Mošura šādos konkursos labprāt piedalās katru gadu. Arī viņa pie tā pieradusi, jo ir dziedātāja. – Man patīk uzstāties.

Kad kliņģera ēšanas pauze bija pagājusi, visi atkal pulcējās zālē. Ģimnāzijas direktore Gunta Lāce, sakot paldies konkursantiem un pedagogiem, atcerējās arī savus skolas gadus, kad pati bijusi daiļrunātāja. – Ja man tagad jāizceļ, kuras no skolā apgūtajām prasmēm vēlāk ir visvairāk palīdzējušas profesionālajā karjerā, tad blakus matemātikas zināšanām noteikti arī mana uzstāšanās un dzejoļu runāšanas pieredze. Tā darbā un vispār dzīvē ir palīdzējusi vairāk nekā daudz kas cits. Tāpēc esmu pilnīgi pārliecināta, ka arī jums šī māka dos labumu nākotnē. Pasniedzot visiem dalībniekiem pateicības, viņa vēlēja šīs prasmes vēl pilnveidot, uzklausīt pedagogu ieteikumus un uzsvēra: – Kaut ko rēķina visi, bet publiski runāt prot tikai nedaudzi. Mazais Henrijs savu simpātiju balvu piešķīra devītklasniekam Mikum Ķirsim, bet Grēta – Gustavam Bremmeram. A. Evertovska arī atzinās, ka, klausoties runātājos, atcerējusies savu uztraukumu. Katrā no konkursantiem viņa bija ieraudzījusi kaut ko īpašu. Tomēr viņas galvenās favorītes bija abituriente Madara Pormale ar savu dabiskumu, gaišumu un sirsnību un D. Dmitruka. A. Evertovska atcerējās, kā pirms dažiem gadiem Limbažos viesojās rakstniece S. Košeļova. Un Diāna fragmentu no viņas romāna norunājusi ļoti atbilstoši autores būtībai. Manas simpātijas šoreiz A. A. Mošurai par prasmi norunāt ļoti atšķirīgus daiļdarbus. Novada konkursam pedagogi izvirzīja G. Bremmeru, M. Pormali, A. A. Mošuru, D. Dmitruku un desmitklasnieci Lāsmu Ozoliņu. 

 

uzdrosinaties iziet skatitaju prieksa un vinus uzrunat

 

Laila PAEGLE

https://www.auseklis.lv/raksti//uzdrosinaties-iziet-skatitaju-prieksa-un-vinus-uzrunat

 

Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola

Š.g. 24. februārī Limbažu 3. vidusskolas zālē programmas “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas” ietvaros Limbažu novada ģimnāzijas 11. un 12. klašu skolēni piedalījās diskusijā par Latvijai būtiskiem ES jautājumiem atklātajā stundā “Eiropas Parlaments: Eiropas balss cilvēktiesībās un Eiropas pamata vērtību sardzē”, tādējādi skolēniem bija iespēja izmantot savas zināšanas politiskos jautājumos, parādot savu pilsonisko līdzatbildību un paplašinot savu redzesloku par aktualitātēm Latvijas un pasaules kontekstā, runājot gan par kultūru, vēsturi, politiku u.c.  

rsz ep1 rsz ep2

 

Direktores vietniece Zane Kalniņa

Aizvadītas sarunas par vēlmēm un iespējām karjeras pasaulē

Otrdien, 18.februārī Limbažu novada ģimnāzijā bija īpašs sarunu vakars par un ap karjeru. Gan ģimnāzijas vecāko klašu skolēni, gan 3. vidusskolas jaunieši varēja tikties ar dažādu jomu speciālistiem, aprunāties par savām vēlmēm un iespējām, uzklausīt viesu pieredzi, uzdot viņiem visdažādākos jautājumus, meklējot īstās atklāsmes. Taču pasākums nenotika ierastajā stilā, kad klases priekšā nostājas uzaicinātais ciemiņš un tik stāsta un stāsta, bet klausītāji lielā pulkā sēž solu rindās viņam iepretim un nereti kautrējas kaut ko pajautāt. Nē, ģimnāzijas sarunu vakars noritēja omulīgā gaisotnē skolas zālē pie 13 galdiņiem. Tieši tik daudz ekspertu bija uzaicināti. Pirms pasākuma jaunieši varēja izvēlēties, ar kuru no ciemiņiem vēlas iepazīties. Un tad vakara gaitā devās pie izraudzītā sarunbiedra galdiņa, lai, draudzīgi aplī sasēduši, aprunātos. Ik pēc pusstundas notika maiņa – skolēni devās pie nākamā eksperta. Katram pasākuma laikā bija iespēja iziet trīs šādus sarunu raundus. 

WhatsApp Image 2020 02 27 at 12.45.49 1 1 

2 3

WhatsApp Image 2020 02 27 at 12.45.49

 

Visa publikācija par pasākuma norisi un dalībnieku atziņām Limbažu, Alojas, Salacgrīvas, Krimuldas novadu laikrakstā Auseklis 21.februārī  https://www.auseklis.lv/raksti/raksti/limbazu-novada-gimnazija---sarunas-par-velmem-un-iespejam

 

Raksta un foto autore Laila Paegle

Projektu diena

PIRMDIENA, 17. FEBRUĀRIS

 

7. – 8. klase  

No 9.00 kopā ar klases audzinātāju veic pētījumu, apkopo un noformē materiālu

par dažādām profesijām – kādas zināšanas, prasmes, rakstura īpašības nepieciešamas dažādu profesiju pārstāvjiem 

 

13.15 - pusdienas

 

10. – 11. klase

No 9.00 kopā ar klases audzinātāju veic pētījumu, apkopo un noformē materiālu

 par dažādām profesijām – kādas zināšanas, prasmes, rakstura īpašības   nepieciešamas dažādu profesiju pārstāvjiem.

 

Skolēniem, kuri strādā ZPD, individuālas konsultācijas pie darbu vadītājiem.

 

9. klase

9.a klase – eksāmena darbs latviešu valodā 418.A sk. Inga Gaigale

9.b klase – eksāmena darbs latviešu valodā 208.B sk. Ilze Ābola

 

12. klase

12.a klase – eksāmena darbs angļu valodā 304.B sk. Aiga Torima

12.b klase – eksāmena darbs angļu  valodā 307.B sk. Rita Maksima 

 

Direktores vietniece Ilze Ābola

Karjeras atbalsta pasākums jauniešiem “Sarunas par vēlmēm un iespējām”

2020. gada 18. februārī plkst. 18.00 Limbažu novada ģimnāzijas zālē notiks sarunu vakars par un ap karjeru. Sarunu vakara apmeklētājiem būs lieliska iespēja satikt dažādu jomu profesionāļus, runāt par vēlmēm un iespējām karjerā, noskaidrot, kādi ir lielākie izaicinājumi dzīvē un darbā, kur un kā pilnveidoties gan profesionālajā jomā, gan personības izaugsmē. Jaunieši varēs izvēlēties savus vakara viesus – ekspertus, lai sarunu laikā uzdotu sev interesējošos jautājumus konkrēto jomu speciālistiem, diskutētu un meklētu atklāsmes.

Eksperta lomā būs:

  • Edžus Voss – Transportbūves, RTU/ SIA “Limbažu ceļi”, Būvniecības daļas vadītājs;
  • Valters Kanopa – maiznieks-konditors/ SIA N.Bomja maiznīca „Lielezers”;
  • Rihards Bluķis – fizioterapeits /IK Bluķa Riharda fizioterapeita privātprakse;
  • Inese Vaivare – 20 gadu pieredze projektu vadībā, tai skaitā liela apjoma starptautisku projektu koordinēšanā/biedrības LAPAS direktore/ NVO interešu pārstāve Latvijas Pilsoniskā alianse padomē;
  • Zane Kreicberga – Latvijas Kultūras akadēmija/ režisore;
  • Marta Siliniece – OC Vision Tirdzniecības attīstības direktore/ izaugsmes trenere;
  • Emīls Maksims – bakalaura grāds "Arhitektūras tehnoloģijās un konstrukciju menedžmentā", VIA University, Dānija/"SIA RUUME arhitekti";
  • Kaspars Lācis – LU Fizikas un Matemātikas fakultāte/ uzņēmumā Sidrabe Konstruktoru nodaļas vadītājs;
  • Reinis Ozoliņš – Bakalaura grāds vadības zinībās, CRM sistēmu programmētājs/ Cognizant Latvia;
  • Juris Graudiņš – jurists LU/ Limbažu novada pašvaldības Juridiskās nodaļas jurists;
  • Sabīne Baumane – Interjera dizainers, studē funkcionālo dizainu/ IK ROTĀ un zīmolu “burtiņš”;
  • Elīza Marjutenkova – Mazumtirdzniecības dizains “Retail design” VIA University TEKO, Dānija/ grafikas dizaina un vizuālās identitātes izstrāde /LAPSA RADA īpašniece;
  • Beāte Saleniece – Rīgas Stradiņa universitāte, ārsta grāds/ Latvijas Universitāte, specializācija Ģimenes medicīnā/ SIA “Beātes Salenieces Ģimenes ārsta prakse”.

Uz tikšanos 18. februārī! 

 

Direktores vietniece Zane Kalniņa

Limbažu novada ģimnāzijas skolnieks dosies uz Šveici ēnot RTU zinātnieku Eiropas Kodolpētniecības centrā

    Limbažu novada ģimnāzijas 11. klases skolnieks Edvards Francs kopā ar vēl pieciem vidusskolēniem 18. februārī dosies uz pasaulē lielāko zinātnisko laboratoriju – Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN) Šveicē, lai ēnotu piecus Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekus.
   E. Francs un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēknis Jurģis Plazio ēnos CERN zinātnisko līdzstrādnieku, RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktoru profesoru Tomu Torimu. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Mārcis Līvmanis ēnos CERN Inženierijas nodaļas robotikas jomas pārstāvi Artūru Ivanovu.
   CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimenta Latvijas grupas pārstāvjus Dr. Kārli Dreimani ēnos Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 11. klases skolniece Estere Agnese Tēberga, līdzstrādnieku Dr. Viesturu Veckalnu – Talsu Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Emīlija Savuškina, bet inženieri Gunti Pikuru – Augstkalnes vidusskolas 12. klases skolniece Samanta Anna Labalaika.
   Skolēni uz CERN, kur tiek veikti globāli atklājumi, piemēram, ir izgudrots internets un, izmantojot Lielo hadronu paātrinātāju, apstiprināta Higsa bozona – elementārdaļiņu, kas piešķir matērijai masu, – eksistence, dosies īsi pēc ēnu dienas – 18. februārī. Seši skolēni, kuri ēnos RTU zinātniekus, tika izraudzīti no vairāk no nekā 60 pretendentu vidus, kuri RTU piedāvātajai iespējai doties uz Šveici bija pieteikušies Ēnu dienas mājaslapā.
   Skolēni uz Šveici dosies ar lidmašīnu 18., bet atgriezīsies – 20. februārī. Ceļa un viesnīcas izdevumi tiks apmaksāti, pateicoties Latvijas uzņēmēju SIA «Dati Grupa», SIA «Primekss» un AS «SAF Tehnika» atbalstam.
   CERN galvenais darbības mērķis ir starptautiskas liela mēroga pētnieciskas infrastruktūras darbības nodrošināšana augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem. Tā ir arī vieta, kur dažādi eksperti sadarbojas pētniecībā, tehnoloģijās un inovācijā, radot un vēlāk ražošanā ieviešot ikdienā izmantojamas lietas un pakalpojumus.
   RTU jau tradicionāli piedalās Ēnu dienā, lai skolēnus iepazīstinātu ar zinātnieku ikdienas darbu un inženierzinātņu izaicinājumiem. Ēnu diena ir pasaulē atzīta «Junior Achievement» karjeras izglītības programma 1.–12. klases skolēniem, lai iepazīstinātu jauniešus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, palīdzot jau laikus izvēlēties profesiju un sagatavoties darba tirgum. Ēnu dienas mājaslapā var pieteikties ēnot arī citus RTU zinātniekus, kuri strādā RTU fakultātēs Rīgā un filiālēs ārpus tās.

Informāciju sagatavoja:
Gundega Preisa,
RTU Ārējās Komunikācijas nodaļas
projektu vadītāja
Tālr.: 67089134, 29828666
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

Pieejams: https://www.limbazi.lv/pasvaldiba/aktualitatest/aktualitates-izglitiba/9095-limbazu-novada-gimnazijas-skolnieks-dosies-uz-sveici-enot-rtu-zinatnieku-eiropas-kodolpetniecibas-centra

Ēnu diena 2020

ēnudiena2020 

Rītdienu veido šodienas lēmumi.

 

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR VISLATVIJAS ĒNU DIENU

(vecākiem, skolotājiem, skolēniem)

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.-12. klašu skolēniem, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4 – 6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. 

Šī ir programma, kas jau daudzus gadus sekmīgi iekļauj izglītības procesā karjeras jautājumus, rosinot jauniešus plānot savu nākotni jau skolas laikā. Veidojot sadarbību starp skolu, sabiedrību un darba vidi, Ēnu diena sekmē jauniešu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū nākotnē.

Norises laiks 12. februāris, 2020.

Ēnu diena tiek rīkota atbilstoši Nolikumam: 

http://miljons.jal.lv/Documents/2019_2020_mg/Enu%20diena/NOLIKUMS_ENU_DIENA.pdf 

Vairāk informācijas par Ēnu dienas norisi Limbažu novada ģimnāzijā ŠEIT

 

  Daiga Rudzīte, karjeras pedagogs

Izbraukuma izrāde “Karavīrs” programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros

2019. gada 19. novembrī, valsts svētku noskaņās, Limbažu novada ģimnāzijas skolēniem bija iespēja noskatīties izrādi “Karavīrs”, kas notika Limbažu Bērnu un jauniešu centrā, tādēļ, ka izrādes specifika pieprasīja pilnīgi aptumšotu telpu, lai vēl vairāk varētu izbaudīt izrādes sniegtās emocijas, pārdzīvojumus.

Limbažu novada ģimnāzijā valsts svētku nedēļas ietvaros tika runāts par patriotismu (Kas tas ir? Ko tas katram nozīmē?), latvisko identitāti, par Latviju katrā no mums un katru no mums Latvijā, sarunājoties arī ar viesiem, kuri ieradās mūsu skolā – gan Ārlietu ministrijas pārstāvis, gan pašvaldības pārstāvis, NVO pārstāvis.

Jāuzsver, ka izrāde “Karavīrs” sniedza iespēju vēlreiz aizdomāties par šiem jautājumiem – kāpēc vajadzīga valsts, ko tā mums nozīmē, ko nozīmē būt/nebūt patriotam, ko tas sevī ietver gan vārdos, gan darbos. Izrādes forma nebija ierasti klasiska, jo tā bija bez teksta, akcentu liekot uz kustību, mūziku, simboliskiem, metaforiskiem objektiem, kas katrs bija ar savu mērķi, nozīmi.

Izrādes neierastā forma, kuras laikā skatītājiem (skolēniem) netiek tekstuāli it kā priekšā pateikts, par ko aizdomāties, lika skolēniem vēl izteiktāk, ar lielu iedziļināšanos domāt līdzi uz skatuves notiekošajam, meklējot atbildes kustībā, mūzikā, simbolos…

Būtiski, ka pēc izrādes notika diskusija par izrādē redzēto, dzirdēto, kurā iesaistījās izrādes aktieris (tā bija monoizrāde!). Jau pašā sākumā tika uzsvērts tas, ka nav pareizo vai nepareizo atbilžu, bet ir katra pašā viedoklis, domas, jūtas par redzēto, dzirdēto, kas šķiet tikpat loģiski kā tas, ka mēs katrs esam dažādi, un arī mūsu domas par mūsu valsti ir citādas.

Laikā, kad mums apkārt bieži vien apzināti vai neapzināti tiek darīts viss, lai “izsistu no sliedēm” mūsu nacionālo pašapziņu un identitāti, šī bija lieliska iespēja būt katram pašam ar savām pārdomām un dzirdēt citu domas par to, cik svarīgi ir nepazaudēt savu latvisko identitāti, piederību savai valstij, ģimenei. 

 

izrade izrade1

 

Direktores vietniece Zane Kalniņa